Календарь
Новости
Декабрь
  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12
  • 13
  • 14
  • 15
  • 16
  • 17
  • 18
  • 19
  • 20
  • 21
  • 22
  • 23
  • 24
  • 25
  • 26
  • 27
  • 28
  • 29
  • 30
  • 31
Сегодня


Ziemeļvalstu laikmetīgās arhitektūras izstāde “Nordic ID” saturisko kodolu veido mēģinājumi atbildēt uz jautājumiem par to, ko mūsdienās nozīmē ziemeļu identitāte un kā tā atspoguļojas arhitektūrā, savukārt izstāde Nordic Block (Ziemeļu kvartāls) pievēršas kvartālu apbūves attīstībai Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs.

Izstādes ir sagatavojis Baltijas jūras valstu arhitektūrai un dizainam veltītais žurnāls „Project Baltia” (Sanktpēterburga), bet projekta vadītājs ir žurnāla „Project Baltia” galvenais redaktors Vladimirs Frolovs.

Izstāde apskatāma no 8. līdz 30. decembrim

Norises vieta: mākslas telpa Civita Nova
Ieeja: bez maksas
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā un Latvijas Arhitektūras muzeju

×
15/12/2017
пятница 19:00


Grupa "The Sound Poets" akustiskajā koncertu sērijā "Joprojām" klausītājiem piedāvās sirsnīgas un pieklusinātas savu dziesmu versijas. Izceļot gaismā mūzikai pamatā esošās emocijas un ļaujot izskanēt niansēm, grupa vēlas satikties ar klausītājiem tik godīgi, cik iespējams.


Biļešu cenas: € 10.00 - 25.00

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: TSP Music

Декабрь


Grupas DAGAMBA jaunās koncertprogrammas #LudwigVanRammstein iedvesmas pamats rodams Vācijas mūzikas pasaules pazīstamāko un kontroversālāko pārstāvju – klasiskās mūzikas komponista Ludviga Van Bēthovena un grupas Rammstein daiļradē.

„Šķietami tik atšķirīgi dažādu gadsimtu mūziķi, bet ar tik daudz ko kopīgu – viena valsts, viena valoda un mūzika, kas pārsteidz un lauž stereotipus“, atzīst grupas līderis Valters Pūce.

Savukārt grupas pianists Dainis Tenis uzsver, ka: „Mums ir interesanti strādāt pie jaunās koncertprogrammas, atklājot, cik skaista un melodiska patiesībā ir Rammstein mūzika un kāda mežonīga jauda caurstrāvo Bēthovena darbus. Sākumā šis savienojums likās traks un nerealizējams, taču ar laiku atklājām, cik organiski šīs dažādo laiku melodijas viena otru papildina, veidojot muzikālu sinerģiju ar netverami mežonīgu skaistumu“.

DAGAMBA jaunā koncertprogrammā Bēthovena mūzika kļūs par rokmūziku, bet Rammstein melodijas iegūs akadēmisku skanējumu. „Interesanti ir mainīt lomas, kad Bēthovens sāk skanēt kā klasisks roka gabals, bet Rammstein pārtop akadēmiskā simfonijā. Mēs, savienojot dažādus mūzikas žanrus un laikmetus, nojaucam starp tiem robežas.“, turpina Pūce.

Grupu DAGAMBA izveidoja Valters Pūce 2011. gadā. Viņam pievienojās bērnības draugs un čellists Antons Trocjuks, bet pēc pāris gadiem irāņu perkusionists Hamidreza Rahbaralam un lietuviešu pianists Dainis Tenis, izveidojot internacionālu grupas sastāvu. Pirms gada grupas sastāvu papildināja bundzinieks Artūrs Jermaks. DAGAMBA aizraujošie muzikālie eksperimenti un radošie risinājumi būvē tiltu starp dažādām mūzikas pasaulēm, – roks, pops un klasiskā mūzika, tādejādi apvienojot dažādus muzikālos stilus, kā arī piešķirot klasiskais mūzikai mūsdienīguma elpu un skanējumu.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Dagamba, SIA

×
17/12/2017
воскресенье 19:00


Grupas DAGAMBA jaunās koncertprogrammas #LudwigVanRammstein iedvesmas pamats rodams Vācijas mūzikas pasaules pazīstamāko un kontroversālāko pārstāvju – klasiskās mūzikas komponista Ludviga Van Bēthovena un grupas Rammstein daiļradē. 

„Šķietami tik atšķirīgi dažādu gadsimtu mūziķi, bet ar tik daudz ko kopīgu – viena valsts, viena valoda un mūzika, kas pārsteidz un lauž stereotipus“, atzīst grupas līderis Valters Pūce.

Savukārt grupas pianists Dainis Tenis uzsver, ka: „Mums ir interesanti strādāt pie jaunās koncertprogrammas, atklājot, cik skaista un melodiska patiesībā ir Rammstein mūzika un kāda mežonīga jauda caurstrāvo Bēthovena darbus. Sākumā šis savienojums likās traks un nerealizējams, taču ar laiku atklājām, cik organiski šīs dažādo laiku melodijas viena otru papildina, veidojot muzikālu sinerģiju ar netverami mežonīgu skaistumu“.

DAGAMBA jaunā koncertprogrammā Bēthovena mūzika kļūs par rokmūziku, bet Rammstein melodijas iegūs akadēmisku skanējumu. „Interesanti ir mainīt lomas, kad Bēthovens sāk skanēt kā klasisks roka gabals, bet Rammstein pārtop akadēmiskā simfonijā. Mēs, savienojot dažādus mūzikas žanrus un laikmetus, nojaucam starp tiem robežas.“, turpina Pūce.

Grupu DAGAMBA izveidoja Valters Pūce 2011. gadā. Viņam pievienojās bērnības draugs un čellists Antons Trocjuks, bet pēc pāris gadiem irāņu perkusionists Hamidreza Rahbaralam un lietuviešu pianists Dainis Tenis, izveidojot internacionālu grupas sastāvu. Pirms gada grupas sastāvu papildināja bundzinieks Artūrs Jermaks. DAGAMBA aizraujošie muzikālie eksperimenti un radošie risinājumi būvē tiltu starp dažādām mūzikas pasaulēm, – roks, pops un klasiskā mūzika, tādejādi apvienojot dažādus muzikālos stilus, kā arī piešķirot klasiskais mūzikai mūsdienīguma elpu un skanējumu.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Dagamba, SIA


Ik gadu Ziemassvētku laiks ir tas brīdis, kad mēs varam kļūt gaišāki, garīgāki un iejūtīgāki pret cilvēkiem, kuri ir mums līdzās. Arī šogad Latvijas mūziķi turpinās sadarbību projektā "Tev tuvumā" un aicinās ikkatru no mums sajust sirds siltumu, sniegt to visiem, kas pēc šī siltuma ilgojas un atcerēties, ka patiesībā tas ir nepieciešams ik dienu visu gada garumā!

Šogad mūzikas projektā "Tev tuvumā" apvienosies Artūrs Skrastiņš , Aija Andrejeva, Marts Kristiāns Kalniņš, Putnu Balle ..

Projekts "Tev tuvumā" izpildīs Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Aivara Hermaņa, Jāņa Lūsēna, Valta Pūces, Ulda Marhilēviča, Igo, Aigara Voitišķa un citu latviešu komponistu skaistākās Ziemassvētku dziesmas. Kā pārsteigums būs speciāli šim projektam radītas dziesmas un to pirmatskaņojumi.

"Tev tuvumā" you tube kanāls https://www.youtube.com/watch?v=svU2QP_n6jQ&list=PLxoCzcsN7yhMMRjDLq1cldYwcgP0cfS9G


Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Platforma.lv
×
21/12/2017
ceturtdiena 19:00


Ja arī Tu esi patiesas Ziemassvētku noskaņās gaidās, tad mākslinieki ARTA JĒKABSONE / vokāls / ASV, DZINTARS BEITĀNS / vijole, JĀNIS IVUŠKĀNS/ trompete, ritma grupa un stīgu kvartets uzburs mīļu, sirsnīgu un tieši šiem svētkiem atbilstošu noskaņu.

Koncertā skanēs gan pazīstamas, gan mazāk dzirdētas Ziemassvētku noskaņas dziesmas.
Koncertu vadīs aktieris Egons Dombrovskis.

Kamerzāles balkonā īpašas vietas pie gaumīgi klātiem galdiņiem.

Norises vieta: Kamerzāle
Organizē: Melngaiļskolas atbalsta biedrība
Programmā:

Populāras klasiskās, opermūzikas un džeza melodijas izcilu mākslinieku sniegumā.
Piedalās:
Liepājas Simfoniskais orkestris

Diriģents: Gintars RINKEVIČS

Solisti:
Margarita VILSONE / soprāns
Mihails ČUĻPAJEVS / tenors


Biļetes: € 7.00 - 20.00

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris
×
25/12/2017
понедельник 18:00




Skumjas - šis grūti atvairāmais garastāvoklis- ne vienmēr ir saistāmas ar kaut ko negatīvu! Lielākā daļa no mums laikā pirms Ziemassvētkiem mēdz skaidrāk saklausīt savu iekšējo balsi un aizdomāties par to, kas mums ir pats vērtīgākais, tādējādi neviļus nokļūstot gaišu un rezignētu ilgu varā. Bet vai gan šīs mazās Ziemassvētku skumjas nav tās, kas mūs ved tuvāk pretim atkal satikšanai ar prieku? Vai šīs skumjas nav tās, kas parāda vēl jo skaidrāk, kas ir patiess prieks?! Šajā mirklī jāpiekrīt Jurim Rubenim, kurš sacījis, "Prieks nav gudrs. Gudras ir skumjas!".

Pie šādām pārdomām vokālā grupa Latvian Voices nonāca gatavojoties Ziemassvētku gaidīšanas laikam, kuru šogad, pirmo reizi kopš grupas dibināšanas, meitenes pavadīs šeit pat, Latvijā.

Koncertprogramma Mazie skumjie Ziemassvētki ļaus klausītājam iepazīt daudzus grupas dalībnieču jaundarbus, atpazīt arhaiskas Ziemassvētku melodijas, kas nemanāmi savīsies kopā ar Latvian Voices tik tuvo tautas mūziku un ziemas saulgriežu tradīcijām. http://latvianvoices.lv/


Norises vieta
: Lielā zāle
Organizē: Platforma.lv



Svētku koncertprogrammā “Sinatra Ziemassvētkos” leģendārā dziedātāja Frenka Sinatras Ziemassvētku repertuāru izpilda Daumants Kalniņš un Jelgavas bigbends Raita Ašmaņa vadībā.

Koncerts pimajā un otrajā daļā tiek atskaņoti izsenis zināmi un atpazīstami Frenka Sinatras populārākie skaņdarbi un ar Ziemassvētku tematiku radīti skaņdarbi no dziedātāja repertuāra.
Koncerts II daļās, 2 stundu ilgs.

Daumants Kalniņš un Jelgavas bigbends
koncertā “Frenks Sinatra Ziemassvētkos ”

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Apvienība Ars Nova


Svētku koncertprogrammā “Sinatra Ziemassvētkos” leģendārā dziedātāja Frenka Sinatras Ziemassvētku repertuāru izpildīs Daumants Kalniņš un Jelgavas bigbends Raita Ašmaņa vadībā. 


Koncerts izskanēs divās daļās, kurās tiks atskaņoti izsenis zināmi un atpazīstami Frenka Sinatras populārākie skaņdarbi un Ziemassvētku skaņdarbi no dziedātāja repertuāra.


Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Apvienība Ars Nova


„Debess Dārzos” atgriežas ar jaunu koncertprogrammu

Pērnā gada decembrī gaišajā Ziemassvētku laikā ar savu koncertprogrammu „Debess Dārzos” publiku pārsteidza unikāls dziedātājas Ievas Kerēvicas un kontrtenors Sergeja Jēgera duets.

Koncerti 7 Latvijas baznīcās bija apmeklētāju pārpildīti un sirsnīgo sajūtu iedvesmoti mākslinieki gatavojas gaišo svētku sajūtu mūzikas skaņās ietērpt arī 2017. gada decembrī!

Koncerti notiks skaistākajos Latvijas dievnamos un koncertzālēs!

Arī 2017. gadā Ziemassvētkos koncerta programmā akadēmiskās mūzikas smalkās līnijas savīsies ar džeza temperamentu, skanēs apburošas komponista Madara Kalniņa kompozīcijas, bet visas programmas vadmotīvs joprojām būs pašas Ievas Kerēvicas komponētā dziesma ar Kārļa Skalbes vārdiem „Ziemassvētku roze”, kas ļaus klausītājiem atkal un atkal no jauna izjust īstu brīnumu un kļuva par pamatu šai Ziemassvētku programmai:

„Mana Ziemassvētku roze

Debess dārzos ziedus ver?

Brīnišķīgo krāsu kvēlē

Acis atdzerdamās dzer...”

(Kārlis Skalbe. „Ziemassvētku roze”.)


Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: SIA "Volume"
Январь


Piedalās – Anta Jankovska (soprāns/Itālija), Nauris Indzeris (baritons) un citi Latvijas Operetes fonda solisti, Operetes orķestris diriģenta Guntara Bernāta vadībā, Harijs Bašs (klavieres)

Programmā Džordža Geršvina Rapsodija blūza stilā, populāri Johana Štrausa operešu hiti un muzikāli pārsteigumi. Svētku dzirksts, jaunības azarts – Vīnes operetes, īpaši Štrausu dinastijas komponistu šarmantajā mūzikā Operetes Jaungada koncertos! Baudīsim dzīvi un Jaunā Gada svētku noskaņu ar opereti. Latvijas Operetes fonds turpina Vīnes Jaungada koncertu tradīciju Latvijā.

Jauni un talantīgi solisti, īpašais viesis – pianists Harijs Bašs un blūzs!

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Via Cultura

×
08/01/2018 -
08/02/2018


Izstādē aplūkota Rietumu mūzikas notācijas attīstība no viduslaikiem līdz mūsdienām. Šeit meklētas atbildes uz jautājumiem: cik precīzi iespējams pierakstīt skaņu?; cik liela ir atskaņotāja brīvība, interpretējot muzikālu tekstu?; kā laika gaitā mainījušās grafiskās zīmes, ar kurām tiek pierakstīta mūzika?

Līdzās pabeigtiem nošu tekstiem un to fragmentiem izstādē būs eksponētas arī vairāku latviešu komponistu darbu skices. Šādā veidā tiks sniegts ieskats specifiskajos notācijas veidos, kas tiek izmantoti mūzikas radīšanas procesā, kurā skaņa un skanējums vēl tikai tiek meklēti.

"Muzikālās notācijas simboli grafiski mēdz līdzināties vizuālās mākslas elementiem. Šī paralēle savulaik ieintriģēja ne vienu vien mākslinieku, kuri prātoja, vai pastāv cēloņsakarība starp nošu pieraksta estētiku un labu mūziku. Savukārt no komponistu skatupunkta – ne visa mūzika, kas notīs skaisti izskatās, ir kvalitatīva, taču labai mūzikai vienmēr piemitīs arī vizuāla pievilcība," stāsta viens no izstādes kuratoriem komponists Jānis Petraškevičs.

Mūzikas notācija sastāv no atpazīstamām grafiskām zīmēm, ar kurām tiek pierakstīta mūzika. Laika gaitā ar tām sākts fiksēt tādus parametrus kā skaņas augstums, garums un dinamika. No vienas puses – mūzikas pieraksts domāts, lai dokumentētu jau pazīstamus skaņdarbus un aizstātu mutiskās tālāknodošanas procesu, kurā konkrētais skaņdarbs tika iegaumēts, to dziedot vai spēlējot priekšā. No otras puses – tā uzdevums ir jaunu melodiju un citu muzikālu ideju rakstiska reprezentācija. Tādējādi mūzikas pieraksts ļauj izpaust radošu ideju, to neatskaņojot, kas savukārt skaņdarbu autoriem sniedz iespēju radīt apjomīgus un kompleksus skaņdarbus.

Izstādes atklāšana: 8. janvārī 17:00
Izstādes kuratori: Brigita Zelča-Aispure, Jānis Petraškevičs, Rolands Kronlaks.
Teksti un materiālu atlase: Jānis Petraškevičs, Rolands Kronlaks, Guntars Prānis.
Dizains: Anete Krūmiņa.

Ieeja: bez maksas
Darba laiks: P.-S. 10-20, Sv. 10-15
Norises vieta: mākslas telpa Civita Nova 1
Organizē: Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Lielais dzintars


Izstādē aplūkota Rietumu mūzikas notācijas attīstība no viduslaikiem līdz mūsdienām. Šeit meklētas atbildes uz jautājumiem: cik precīzi iespējams pierakstīt skaņu?; cik liela ir atskaņotāja brīvība, interpretējot muzikālu tekstu?; kā laika gaitā mainījušās grafiskās zīmes, ar kurām tiek pierakstīta mūzika?

Līdzās pabeigtiem nošu tekstiem un to fragmentiem izstādē būs eksponētas arī vairāku latviešu komponistu darbu skices. Šādā veidā tiks sniegts ieskats specifiskajos notācijas veidos, kas tiek izmantoti mūzikas radīšanas procesā, kurā skaņa un skanējums vēl tikai tiek meklēti.

"Muzikālās notācijas simboli grafiski mēdz līdzināties vizuālās mākslas elementiem. Šī paralēle savulaik ieintriģēja ne vienu vien mākslinieku, kuri prātoja, vai pastāv cēloņsakarība starp nošu pieraksta estētiku un labu mūziku. Savukārt no komponistu skatupunkta – ne visa mūzika, kas notīs skaisti izskatās, ir kvalitatīva, taču labai mūzikai vienmēr piemitīs arī vizuāla pievilcība," stāsta viens no izstādes kuratoriem komponists Jānis Petraškevičs.

Mūzikas notācija sastāv no atpazīstamām grafiskām zīmēm, ar kurām tiek pierakstīta mūzika. Laika gaitā ar tām sākts fiksēt tādus parametrus kā skaņas augstums, garums un dinamika. No vienas puses – mūzikas pieraksts domāts, lai dokumentētu jau pazīstamus skaņdarbus un aizstātu mutiskās tālāknodošanas procesu, kurā konkrētais skaņdarbs tika iegaumēts, to dziedot vai spēlējot priekšā. No otras puses – tā uzdevums ir jaunu melodiju un citu muzikālu ideju rakstiska reprezentācija. Tādējādi mūzikas pieraksts ļauj izpaust radošu ideju, to neatskaņojot, kas savukārt skaņdarbu autoriem sniedz iespēju radīt apjomīgus un kompleksus skaņdarbus.

Izstādes kuratori: Brigita Zelča-Aispure, Jānis Petraškevičs, Rolands Kronlaks.
Teksti un materiālu atlase: Jānis Petraškevičs, Rolands Kronlaks, Guntars Prānis.
Dizains: Anete Krūmiņa.

Izstāde apskatāma līdz 8. februārim
Ieeja: bez maksas
Darba laiks: P.-S. 10-20, Sv. 10-15
Norises vieta: mākslas telpa Civita Nova 1
Organizē: Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Lielais dzintars


Uzveduma pamatā ir Čārlza Dikensa stāsts, kas ir par cilvēka spēju kļūt dāsnam. Zīmējumu opera apvieno teātra mākslu, mūziku (Kaspara Zemīša oriģinālkompozīcijas ar Annas Auziņas vārdiem), zīmēšanu un laikmetīgo deju (horeogrāfe Agnese Bordjukova). „Dāsnumātiku” raksturo vizuāli spilgta, viegli uztverama valoda, kas ir vienlīdz saprotama un saistoša gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem, notikumā ļaujot iesaistīties visai ģimenei. 

Piedalās:
Rīgas Doma meiteņu koris TIARA  
Aktieri Klāvs Mellis un Marta Grase vai Ilze Āboltiņa
Dziedātāji Jānis Kurševs un Gustavs Melbārdis
Mūziķu ansamblis
Režisors Varis Klausītājs

Norises vieta: Kamerzāle 
Biļešu cena: 6 EUR
Organizē: Biedrība “Uzzīmē teātri” 
×
14/01/2018
воскресенье 16:00

Programmā:

Kaspara Zemīša dziesmu cikls ar Normunda Beļska vārdiem - Gaismu gaidot

  • O Salutaris
  • Dzims Marijai Dieva bērns
  • Klusu, klusu, tuvu, tuvu
  • Ziemas prieki
  • Lai tev nesāpētu
  • Mēs debesīs kļūsim par kumeļiem

Tomass Robinsons (Thomas Robinson) - Merry melancholy

Džons Daulends (John Dowland) - Solus cum sola

Tomass Kempions (Thomas Campion) - No winter nights enlarge (duets ar dēlu/koristu Jēkabu Zemīti)

Džons Daulends (John Dowland) - Come again (solo Mārtiņš Klišāns)

Tomass Tallis (Thomas Tallis) - If Ye Love Me

Piedalās:
Kaspars Zemītis (ģitāra)
Rīgas Doma zēnu koris (ar vīru grupu)
Diriģents Mārtiņš Klišāns

Muzikālā ceļojumā kopā dosimies uz renesanses laika Angliju, kur sakņojas zēnu kora dziedāšanas tradīcijas – šķirstīsim garīgo motešu almanahus milzīgo katedrāļu krātuvēs, ko papildinājuši tādi meistari, kā Viljams Bērds un Tomass Tallis, ielūkosimies galma mūzikas istabās, kur, lautas skaņu sajūsmināti, krāšņas melodijas šim instrumentam radījuši gan aristokrātu apjūsmotais un melanholiskais Džons Doulends, gan fizikā iesvaidītais Tomass Kampions, klausīsimies Mārtiņa Klišāna samtaini plūstošo balsi un mazā Jēkaba un tēta Kaspara saspēli Ziemassvētku šūpuļdziesmā.

Taču programmas centrā būs šodien rakstīta mūzika, ko Ziemas saulgriežu noskaņās radījis izcilais ģitārists un komponists Kaspars Zemītis. Sešu dziesmu cikls “Gaismu gaidot” tapis ar Akvīnas Toma skaistās lūgšanas "O, Salutaris" un Normunda Beļska tekstiem, izceļot kristīgo ideju pamatvērtības un bērniem viegli uztveramu ziemas prieku atainojumu.

Biļešu cena: €7,00–15,00

Koncerts vienā daļā. Aptuvenais norises ilgums: 1h 20min

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: “Lielais dzintars” sadarbībā ar “Latvijas Koncerti”


Jolanta Gulbe Paškeviča ir viena no latviešu džeza profesionālās elites, ekstravagantākajām dziedātājām ar tembrāli bagātu un spēcīgu balsi. Viņa ir viena no pieprasītākajām bossa nova, portugāļu fadu stila mūzikas izpildītājām Baltijā.


Deniss Paškevičs ir džeza flautists, saksofonists un komponists. Viņš studējis Latvijā, Igaunijā, Holandē, Vācijā un ir viens no Latvijas džeza zīmoliem pasaulē. Jolanta un Deniss apceļojuši daudzas valstis, koncertējot prestižos džeza klubos un piedaloties starptautiskos festivālos.


Ieeja bezmaksas

Norises vieta: Civita Nova

Organizē: Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola


×
21/01/2018
воскресенье 19:00





После грандиозного выступления в 2015 году, «Гала-концерт звезд балета» возвращается в Лиепаю с новой яркой программой - 21 января 2018 года в концертном зале «Lielais Dzintars».

О компании:
Компания «WORLDSTARS», основанная в 2010 году Ольгой Азизовой, является организатором гала-концертов звезд мирового балета. Сегодня концерты, организованные компанией «WORLDSTARS», проходят в Латвии, Эстонии, Швеции и Норвегии – в том числе одно из самых значимых культурных событий в мире - «Etoile Ballet Gala». В гала-концертах принимают участие яркие танцовщики из Парижской Оперы, Датского Королевского балета, Английского Национального балета, Пражского Национального балета и других известных театров.

Программа:
21 января 2018 года года у зрителей будет возможность насладиться жемчужинами классического балета, знаменитыми па-де-де «Лебединое озеро», «Корсар», «Щелкунчик», «Эсмеральда», «Тщетная предосторожность», «Фестиваль цветов в Дженцано» и другими па-де-де, а также яркими номерами современной хореографии в исполнении лучших танцовщиков мира:

ОЛЬГА ЧЕЛПАНОВА - обладательница первой премии Международного балетного конкурса в Сеуле и Вене. В 2016 году была удостоена приза «Душа танца» в номинации «Звезда» известного журнала «Балет». Участвовала во многих гала-концертах и фестивалях в России, Франции, Швеции и других странах. В репертуаре балерины ведущие партии в балетах «Лебединое озеро», «Баядерка», «Жизель», «Корсар» и др.

УЛЬВИ АЗИЗОВ – обладатель премии «За вклад в развитие балетного искусства и высокий уровень профессионального мастерства» XVI Международного балетного фестиваля имени Рудольфа Нуриева, а также специальной премии XVIII Международного гала-концерта звезд мирового балета в Будапеште. Участвовал во многих гала-концертах и фестивалях в Финляндии, Франции, Италии, Люксембурге, Швеции, Норвегии и других странах. В репертуаре танцовщика ведущие партии в балетах «Лебединое озеро», «Баядерка», «Спящая красавица», «Жизель» и др.

ЛИЛИАНА БОЖАНИ - обладательница первой премии конкурса хореографов в Венгрии. Участвовала в концерте «Future Stars» в Будапеште. В репертуаре балерины сольные партии в балетах «Пиковая дама», «Щелкунчик» и др., а также ведущие партии в спектаклях компании «Tellabor».

ЗОЛТАН ЧЕРЕ - обладатель специальной премии Международного балетного конкурса в Удине и Международного балетного конкурса в городе Печ. Является первым солистом компании «Tellabor». Участвовал во многих гала-концертах и фестивалях в Эстонии, Венгрии, Швеции и других странах. В репертуаре танцовщика ведущие партии в спектаклях компании «Tellabor».

ОЛЬГА ЯРОШЕНКО - работала в Краснодарском театре балета под руководством Юрия Григоровича. Является артисткой Польского Национального балета. Участвовала во многих гала-концертах и фестивалях в России, Испании, Франции и других странах. В репертуаре балерины сольные партии в балетах «Лебединое озеро», «Баядерка», «Щелкунчик» и др.

ВЛАДИМИР ЯРОШЕНКО - в 2016 году Владимир Ярошенко был награжден медалью Министерства культуры Польши «За заслуги в культуре Gloria Artis». Обладатель премии «Лучший танцовщик Польши» (2017 г.). Является приглашенным солистом Гамбургского балета и премьером Польского Национального балета. Участвовал во многих гала-концертах и фестивалях в Италии, Франции, Японии, Швеции, Финляндии и других странах. В репертуаре танцовщика ведущие партии в балетах «Лебединое озеро», «Баядерка», «Щелкунчик», «Спящая красавица» и др.

МАДОКА САСАКИ – обладательница первой премии Международного балетного конкурса в Токио. Работала в Лейпцигском балете . Является прима-балериной балета Каталонии. Участвовала во многих гала-концертах и фестивалях в Австрии, Германии и других странах. В репертуаре балерины ведущие партии в балетах «Сильфида», «Дон Кихот», «Спящая красавица», «Жизель» и др.

ЛЕАНДЕР РЕБХОЛЬЦ – работал в Государственной опере Ганновера и театре Магдебурга. Является премьером балета Каталонии. Участвовал во многих гала-концертах и фестивалях в Германии, Испании и других странах. В репертуаре танцовщика ведущие партии в балетах «Ромео и Джульета», «Сильфида», «Коппелия» и др.
Художественный руководитель - Ольга Азизова.


Большой зал
Организатор: Worldstars, SIA


×
27/01/2018
суббота 18:00
Programmā:

Sergejs PROKOFJEVS - Pirmā simfonija Remažorā op. 25 („Klasiskā”)

Moriss RAVELS - Koncerts klavierēm un orķestrim Solmažorā

Andris DZENĪTIS - „Mīlestība ir stiprāka” SINFONIA (pirmatskaņojums)
Soliste:
Agnese EGLIŅA / klavieres

Diriģents:
Guntis KUZMA

Liepājas Simfoniskais orķestris

 

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris



Февраль
Ābrahams Brodijs (Abraham Brody) Kompozīcijas no albuma "From the Rich Dark Earth" un Sebastiana Vintera (Sebastian Vinther) kompozīcijas ar elektroniku, 30'

Ābrahams Brodijs “Trīs Dzukijan dziesmas” vijolei un elektroniskajiem mūzikas instrumentiem (pirmatskaņojums), 15'

Ābrahams Brodijs un Laima Jansone Improvizācijas duets ar tradicionālajiem un elektroniskajiem instrumentiem (pirmatskaņojums), 25'

"Trys Keturiose" un Ābrahams Brodijs Skaņdarbi no programmas "Ancestors" (Senči), 20’
Īpaši Baltijas valstu simtgadei veltīta mūsdienu etno mūzikas programma.
Vienīgais koncerts Baltijā.

Piedalās:
Ābrahams Brodijs (Abraham Brody, Lietuva / ASV) – vijole, klavieres, balss, perkusijas, elektronika u.c.
Laima Jansone (Latvija) – kokle
Tradicionālais ansamblis "Trys Keturiose" (Lietuva)

Ābrahams Brodijs
Lietuviešu izcelsmes amerikāņu mūziķis Ābrahams Brodijs vēlas klausītājiem radīt vienreizēju daudzdimensiju pieredzi. Iedvesmojoties no rituāliem, folkloras un dzimtas saknēm, mūziķis apvieno kompozīciju, improvizāciju un multimedijus, izaicinot robežas starp mākslinieku un publiku, kā arī apstrīdot tradicionālos priekšstatus par 21. gadsimta izpildītājmākslinieku.

Brodija jaunākos veikumus apraksta laikraksti The New Yorker (“Aizraujošs, transformējošs un emocionāls sniegums”) un The Independent (“Dinamisks mūziķis ar lielu virtuozitāti”), bet par iespaidīgu Ābrahama talantu dēvē māksliniece Marina Abramoviča.

Ābrahams ir sadarbojies ar neskaitāmiem māksliniekiem un ārpus klasiskās mūzikas piedalījies arī vairākos šovos - "BBC Radio 3", "Classic FM", "WNYC", "Vernissage TV", "Labas TV" un citur. Brodijs koncertējis neskaitāmās koncertzālēs un festivālos Londonā, Ņujorkā, Budapeštā, Bāzelē, Maskavā, Kopanhāgenā, Prāgā un Islandes pilsētā Seidisfjerdurā.

Ābrahams Brodijs dzimis 1991. gadā Ņujorkā, ASV. Pirmoreiz kā vijolnieks uzstājies astoņu gadu vecumā, vēlāk emigrējis uz Eiropu, lai turpinātu mūzikas studijas Mūzikas un izpildītājmākslas universitātē (Vīnē), vēlāk "Guildhall" mūzikas skolā Londonā.


Laima Jansone
Latviešu koklētāja Laima Jansone savā mūzikā apvieno tradicionālās kokles skaņas ar mūsdienīgām improvizācijām. Laima Jansone dzimusi Rīgā un absolvējusi etnomuzikoloģijas programmu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, papildus izglītību ieguvusi arī Sibēliusa akadēmijā Helsinkos, Somijā.

2011. gadā Laima Jansone kļuva par pirmo Latvijas mūziķi, kas uzstājusies pasaules mūzikas jeb mūsdienu tautas mūzikas lielākajā un ietekmīgākajā gadatirgū WOMEX (World Music Expo). Šajā pašā gadā, sadarbībā ar režisoru Olafu Okonovu, izdevusi DVD un CD ierakstu “Sidrabs”. 2014. gadā nominēta „Lielās mūzikas balvai 2013” kategorijā „Gada jaunais mākslinieks”

Trys Keturiose
Kopš 1981. gada grupa "Trys Keturiose" ir specializējusies sutartinės – tradicionālo lietuviešu polifonisko dziesmu – izpildē. Tās izceļas ar daudzām sekundām, vijīgām balsīm, akcentētiem ritmu rakstiem un divu dažādu tekstu vienlaicīgu skanējumu. Visām šīm īpašībām ir nepieciešama īpaša saskaņa starp izpildītājiem un ieradums dziedāt kopā (vārds sutartinė ir atvasināts no darbības vārda sutarti – vienoties, panākt saskaņu).

Mūsdienās sutartinės dziedāšanas tradīcija ir teju izmirusi, tomēr dažas folkloras grupas, tostarp "Trys Keturiose", turpina šo tradīciju. Grupa turpina attīstīt savu skanējumu un tās mērķis ir piešķirt senām dziesmām mūsdienīgu nozīmi, sadarboties ar komponistiem, elektronisko instrumentu mūziķiem un videomāksliniekiem, iepazīstinot ar starpnozaru mākslas projektiem.

"Trys Keturiose" līdere ir Daiva Vīčiniene (Daiva Vyčinienė) - etnomuzikoloģe, profesore un etniskās mūzikas nodaļas vadītāja Lietuvas Teātra un mūzikas akadēmijā. Ansamblis ir uzstājies visā pasaulē, tostarp "Barbican" centrā Londonā, "World Expo" Milānā, Šcecinas Filharmonijas zāle Polijā, Japānā un cituviet.

Koncerts 1 daļā, aptuvenais norises ilgums: 1h 40min
Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars

×
09/02/2018
piektdiena 19:00


Bengts Ālforss
KĀDA CILVĒKA NEBŪT NE SKUMJAIS STĀSTS
Režisore – Gaļina Poliščuka

Šis ir humora pilns stāsts par to, kā par kāda cilvēka vienīgo draugu kļūst lifts. Viņa mīļotā sieviete ir izcilā Holivudas aktrise Greisa Kellija, ar kuru viņš ne tuvu nav pazīstams, savukārt iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids – svešu cilvēku bēru apmeklēšana. Vecīšu piespiedu vientulība…

Šo lugu autoru iedvesmojis uzrakstīt vecu un vientuļu cilvēku bēres Helsinkos, uz kurām neviens neierodas. Galvenā varoņa optimisms un pozitīvisms palīdz viņam rast izeju no jebkuras situācijas, īpaši – protot palūkoties no malas gan uz sevi, gan katru situāciju, kurā viņš nonāk. Lūk, arī patiesā māksla dzīvot pa īstam.

Vīrieša lomā – Herberts Laukšteins

Pirmizrāde – 2016. gada 24. martā Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" Eksperimentālajā zālē

Scenogrāfija – Dace Pudāne
Horeogrāfija – Inga Raudinga
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
No zviedru valodas tulkojusi Solveiga Elsberga (Theatre Info Finland (TINFO) grants)

Pasākuma Ilgums: 1 cēliens,1 stunda 40 min.
Norises vieta: Eksperimentālā skatuve
Organizē: Liepājas teātris

×
10/02/2018
суббота 18:00

В программе:

Платон Буравицкий
Волны. Вибрации. Предчувствия.

Жан Сибелиус
Концерт для скрипки с оркестром ре минор, соч. 47

Пётр Чайковский
Симфония № 5 ми минор, соч. 64


Cолист Даниил Булаев, скрипка
Дирижёр Гинтарас Ринкявичюс

Лиепайский симфонический оркестр



Большой зал
Организатор
: Лиепайский симфонический оркестр


Mazais un drosmīgais Sīpoliņš grib atbrīvot no cietuma visus netaisnīgi ieslodzītos. Bet, lai to izdarītu, viņam būs jāsadraudzējas ar Ķirsēnu, Zemenīti un labo Kurmieni. Viņš satiks arī Ķirbīti, Mellenīti, raudulīgo Hercogu Mandarīnu, dusmīgo Bruņinieku Tomātu, nejaukās grāfienes Ķirses un neizlēmīgo Advokātu Zirni. Kā viss risināsies, uzzināsiet, noklausoties koncertuzvedumu “Jaunie Sīpoliņa piedzīvojumi”, kurā izskanēs gan skaistā un aizrautīgā itāļu mūzika, gan pa kādam tango, tarantellai un pat ļoti populārai latviešu dziesmai.

Koncerta auditorija- bērni no 3 gadu vecuma, ģimenes, jaunāko klašu skolēni.
Programmā: itāļu tautas mūzika netradicionālās aranžijās, Ulda Marhilēviča darbi

Lomās:
Sīpoliņš – Agnese EGLIŅA, klavieres
Ķirbītis – Guna ŠNĒ čells
Mellenīte – Elīna ENDZELE, sitaminstrumenti
Tomāts, Mandarīns – Sergejs JĒGERS, kontrtenors
Zirnis – Dmitrijs BUBINS, cirka mākslinieks
Grāfienes Ķirses – Sigita RAZMINOVIČA un Laima IGAUNE, flautas
RDKS un RHV audzēkņi
Karina BĒRZIŅA, koncerta vadītāja

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti


Mazais un drosmīgais Sīpoliņš grib atbrīvot no cietuma visus netaisnīgi ieslodzītos. Bet, lai to izdarītu, viņam būs jāsadraudzējas ar Ķirsēnu, Zemenīti un labo Kurmieni. Viņš satiks arī Ķirbīti, Mellenīti, raudulīgo Hercogu Mandarīnu, dusmīgo Bruņinieku Tomātu, nejaukās grāfienes Ķirses un neizlēmīgo Advokātu Zirni. Kā viss risināsies, uzzināsiet, noklausoties koncertuzvedumu “Jaunie Sīpoliņa piedzīvojumi”, kurā izskanēs gan skaistā un aizrautīgā itāļu mūzika, gan pa kādam tango, tarantellai un pat ļoti populārai latviešu dziesmai.

Koncerta auditorija - bērni no 3 gadu vecuma, ģimenes, jaunāko klašu skolēni.
Programmā: itāļu tautas mūzika netradicionālās aranžijās, Ulda Marhilēviča darbi

Lomās:
Sīpoliņš – Agnese EGLIŅA, klavieres
Ķirbītis – Guna ŠNĒ čells
Mellenīte – Elīna ENDZELE, sitaminstrumenti
Tomāts, Mandarīns – Sergejs JĒGERS, kontrtenors
Zirnis – Dmitrijs BUBINS, cirka mākslinieks
Grāfienes Ķirses – Sigita RAZMINOVIČA un Laima IGAUNE, flautas
RDKS un RHV audzēkņi
Karina BĒRZIŅA, koncerta vadītāja

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti
×
13/02/2018 -
10/04/2018


Sagaidot Latvijas valsts dibināšanas simtgadi 1918.gada 18.novembrī, pieaug interese arī par tās kaimiņvalstīm, kuras līdzīgi kā Latvija savu valstiskuma simtgadi svinēs tuvākajos gados. Viena no šīm valstīm ir Somijas Republika, kas valstisko neatkarību pasludināja 1917.gada 6.decembrī. Sagaidot Latvijas Republikas un Somijas Republikas simtgades, aktualizējas nepieciešamība pētīt vēsturiskos notikumus, kas vieno mūsu valstis.

Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas kā 27.Karaliskais prūšu rezerves batajons 1916.-1917.gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā. 1918.gada 13.februārī Liepājā bataljons zvērēja uzticību Somijas valdībai un pēc tam atgriezās Somijā.

Dokumentāro liecību izstāde "Somu jēgeri Latvijā" iepazīstina ar jēgeriem un to gaitām Latvijā, Latvijas un Somijas Republiku tapšanu, atklāj kopīgo un atšķirīgo Somijas un Latvijas valstu veidošanās un tapšanas procesā un sniedz ieskatu jēgeru tradīciju kopšanu mūsdienās.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Somijas Republikas vēstniecību Rīgā, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāli, Somijas Nacionālo arhīvu, 27.somu jēgeru bataljona tradīciju biedrību un Somu Jēgeru muzeju.

Ieeja: bez maksas
Darba laiks: P.-S. 10-20, Sv. 10-15
Norises vieta: mākslas telpa Civita Nova 1
Organizē: Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Lielais dzintars
×
16/02/2018
пятница 10:00


Šī būs jau ceturtā radošo industriju konference, kurā pulcēsies tie, kuri meklē iedvesmu radošām idejām un novērtē lielisku atmosfēru. Ar saviem idejām dalīsies 20 domātāji un darītāji, kuru paveiktais rezonējis Latvijā un pasaulē. 


Plašāka informācija sekojot līdzi informācijai mājaslapā: subjectcreativity.lv
Organizē: SIA “AD|Diction” sadarbībā ar LPX Events
Programmā:
Ērika Ešenvalda un citu komponistu mūzika.
Piedalās:
Guna Zariņa, aktrise
Latvijas Radio koris

Diriģents:
Sigvards Kļava

Režisors:
Vladislavs Nastavševs

Koncertā - izrādē "Naktssardze" Latvijas Radio kora dziedājumi mijas ar aktrises Gunas Zariņas dzejas lasījumiem.
Tēma balstīta Gijoma Apolinēra fantastiskajā dzejolī "Mirušo māja". 
Sajūta kā starpposms starp vienu eksistenci un citu, kā robeža starp šīm paralēlajām pasaulēm. 
Diena un nakts, šī dzīve un tā dzīve, šī gaisma un tā gaisma. Tas nav mēģinājums to izstāstīt, bet izdzīvot.


Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti
Programmā:
Francis Šūberts Trešā simfonija Remažorā D 200
Volfgangs Amadejs Mocarts 12. koncerts klavierēm un orķestrim Lamažorā KV 414
Albans Bergs Trīs daļas no “Liriskās svītas”
Volfgangs Amadejs Mocarts 24. koncerts klavierēm un orķestrim dominorā KV 491
Piedalās:
Kristians Bezeidenhauts, klavieres
Sinfonietta Rīga

Diriģents Normunds Šnē

Pianists Kristians Bezeidenhauts dzimis Dienvidāfrikā, studējis Austrālijā un Ņujokā, bet šobrīd dzīvo Londonā un ar savu talantu sajūsmina klausītājus pasaules vadošajos koncertnamos un festivālos. Šis spilgtais taustiņinstrumentu spēles meistars, kura izkoptais pieskāriens ļauj pārsteidzošā balsī iedziedāties gan klavierēm, gan klavesīnam, gan jo īpaši āmuriņklavierēm, ir pazīstams arī kā izcils Mocarta mūzikas pazinējs.

Mocarts viņa lasījumā skanēs arī šajā programmā, kur līdzās 18. gadsimta Vīnes klasicismam arī atskaņas no 19. gadsimta Vīnes, kādu to piedzīvoja romantiskais dziesminieks Francis Šūberts, kā arī Jaunās Vīnes skolas pārstāvja Albana Berga “Liriskā svīta”.

Bezeidenhauta izsmalcinātās un trāpīgās interpretācijas novērtētas ar vairākām prestižām ierakstu balvām, tostarp ECHO Klassik 2017.


Norises vieta
: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti


Enerģiskais, atraktīvais un skatuviski harizmātiskais LMMDV Melngaiļskolas bigbends 5 gadu jubilejas koncertā klausītājus priecēs ar Raimonda Paula dziesmām, mūziku no teātra izrādēm un leģendārām latviešu kinofilmām. Pie klavierēm būs pats Maestro. Koncerta īpašie viesi - dziedātāji Dināra Rudāne un Ralfs Eilands

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Melngaiļskolas atbalsta biedrība
Март


Grupa Tango Sin Quinto 10 gadu pastāvēšanas laikā, izpildot dažādu valstu un kultūru mūziku, šobrīd vēlas uzrunāt savus klausītājus latviešu valodā. To, ko esam piedzīvojuši šo gadu laikā, izspēlēsim oriģinālos jaunā albuma “Klusums” skaņu stāstos.


Klusums ir balta gaisma, kas nāk no saules un ir visu gaismas krāsu sākums. Klusumā ir visas skaņkārtas, emocijas, stāsti un tajā var sadzirdēt vistālāko planētu – sevi un savu iekšējo pasauli.

Koncertā skanēs ne tikai jaunās oriģināldziesmas, kuru autori ir Kārlis Lācis, Edgars Raginskis, Lorete Medne un paši grupas dalībnieki, bet arī grupas vismīļākie skaņdarbi, kas veidojuši tās īpašo skanējumu.

Biļešu cenas: € 8.00 - 18.00

Norises vieta: Kamerzāle
Organizē: Willow music

Апрель
×
21/04/2018
sestdiena 18:00


Soliste:
Guna ŠNĒ / čells

Diriģents:
Normunds ŠNĒ

Liepājas Simfoniskais orķestris

Programmā:
 Filips Glāss - Pirmais čellkoncerts
Žans Sibēliuss - Piektā simfonija Mibemolmažorā op. 82

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris


Latvijas nacionālās kultūras sakņu un simbolu dzimšanas vieta. Valsts karoga un Himnas šūpulis, gara gaismas - izglītības aizsākšanās un Dziesmu svētku pirmsākums. Vidzeme - latviešu pašapziņas un patriotisma mošanās vieta. Skolotāju, dzejnieku, rakstnieku, komponistu, mākslinieku iedvesmas, dzīvošanas un atgriešanās vieta - romantiskās un ideālās Latvijas sapņojumu vieta, brīvu un izglītotu cilvēku identitātes apzināšanās un veidošanās vieta. No mītiskās pasaules un aizlaikiem nākušas zīmes modina, uzrunā tekstos un zemtekstos, liek gūt, atgūt, dzimt un atdzimt, kāpt kalnā, kur nebeidzams ceļš uz priekšu, uz sapni.
/Guna Kalnača/

Piedalās:
Latvijas Radio koris, solisti.
Muzikālais vadītājs un diriģents: Sigvards Kļava
Izstādes veidotāji: Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics, "Dd studio"

Viens no vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades projektiem “Latvijas gredzens” ir Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Sigvarda Kļavas izlolots. Četros konceptuāli atšķirīgos gredzenos, muzikālos kopumos tiks izceltas un parādītas katra Latvijas novada īpatnības, bagātības un enerģiju no vietējo cilvēku skatupunkta. Latgales unikālais kultūras mantojums ar tās fenomenu – tradicionālo muzicēšanu un katoļu baznīcas tradīciju mijiedarbību, Kurzemes jūras spēka caurstrāvošanās cilvēku ikdienā, Vidzemes nacionālā stīga un patriotisma simboliskā telpa un Zemgale kā apvāršņa plašums, kurā satiekas dvēseļu upes.

Ideja realizēsies 16 koncertuzvedumos, kas cikliski tiks izrādīti četrās Latvijas koncertzālēs. Katra novada gredzenu veidos cita mākslinieciskā un radošā komanda: Inese Mičule, Reinis Suhanovs, Roberts Rubīns, Māris Sirmais, Inese Zandere, Katrīna Neiburga, Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics un “Dd studio” , Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Radio bigbends, Liepājas Simfoniskais orķestris un citi. Kā nemainīgs lielums projektā piedalīsies idejas autors Sigvards Kļava un Latvijas Radio koris.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti
×
28/04/2018
sestdiena 14:00


Dons pirmo reizi viesosies Liepājas koncertzālē ar akustisko koncerttūri "Dons. Pa Ceļam".


"Jūtos bezgala gandarīts, ka Latvijas simtgadē būs iespēja apceļot Latviju, tikties ar klausītājiem un vienoties kopīgā dziesmā," - tā par gaidāmo koncertu saka Dons.


Koncerttūrē "Pa ceļam" Dons atskaņos gan klausītāju iemīļotas dziesmas, gan programmu no jaunā albuma "Pa ceļam", kas iznāks 2018. 14. februārī.


Biļetes pieejamas interneta veikalā www.ekase.lv, t/c «Spice» info centrā, mūzikas veikalā «Randoms», kā arī koncertzāles «Lielais dzintars» informācijas centrā.


Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Autoosta 1984

×
28/04/2018
sestdiena 19:00


Dons pirmo reizi viesosies Liepājas koncertzālē ar akustisko koncerttūri "Dons. Pa Ceļam"


"Jūtos bezgala gandarīts, ka Latvijas simtgadē būs iespēja apceļot Latviju, tikties ar klausītājiem un vienoties kopīgā dziesmā," - tā par gaidāmo koncertu saka Dons.

Koncerttūrē "Pa ceļam" Dons atskaņos gan klausītāju iemīļotas dziesmas, gan programmu no jaunā albuma "Pa ceļam", kas iznāks 2018. 14. februārī.


Biļetes pieejamas interneta veikalā www.ekase.lv, t/c «Spice» info centrā, mūzikas veikalā «Randoms», kā arī koncertzāles «Lielais dzintars» informācijas centrā.

Май
×
08/05/2018
вторник 19:00


2018.gada martā 80 gadu jubileju svinēs izcilā un leģendārā Dailes teātra aktrise Olga Dreģe, šim notikumam par godu tiks rīkoti vērienīgi aktrises jubilejas koncerti (režisors - Valdis Liepiņš). Pirmais no tiem notiks mākslinieces dzimšanas dienā - 1.martā, turklāt pavisam īpašā vietā - nesen restaurētajā VEF Kultūras pilī!

Koncerts būs kā saruna par piedzīvoto, pārdzīvoto sapni - no pagātnes līdz šodienai," ieskicē māksliniece, kura šajos koncertos sev līdzās uz skatuves aicinās savus skatuves partnerus no neskaitāmajām filmām un teātra izrādēm, kas šajos gados nospēlētas.  Koncerta laikā uz lielā ekrāna tiks demonstrēti fragmenti no nozīmīgākajām kinofilmām un teātra izrādēm, kur gaviļniece piedalījusies.
 
Koncertos piedalīsies: Jānis Streičs, Uldis Dumpis, Baiba Indriksone, Lolita Cauka, Ausma Kantāne, Diāna Zande, Gundars Āboliņš, Valdis Liepiņš, Jānis Paukštello, koris "Balsis" , "Knīpas un knauķi" u.c., katrā pilsētā viesu sastāvs būs mainīgs, 1.marta koncertā - Olgas Dreģes dzimšanas dienā un jubilejas koncertu sērijas atklāšanas koncertā - būs visi!

 
Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Art Management Group, SIA


Piedalās:
Ilze Zariņa / vijole
Liepājas Simfoniskais orķestris

Diriģents: Gintars Rinkevičs

Programmā: Arams Hačaturjans - Koncerts vijolei un orķestrim reminorā
Sergejs Rahmaņinovs - Otrā simfonija miminorā op. 27

Biļetes: € 7-20
Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris
Ноябрь


Zemgale ir arkla un zobena zeme, kur auglība mijas ar nāvi. Tajā skan militāri marši un sēru mūzika, kanonizētas leģendas un pašapzinīgas pūtēju zaļumballes. Plašie tīrumi pārvēršas karalaukos un kapulaukos, kas atkal pārtop tīrumos, un tajos izaug latviešu literārā valoda, pirmie prezidenti un valstsvīri, diži dzejnieki un stipras dzejnieces. Zemgales mērogs ir apvāršņa plašums, un Latvijas valsts tajā ir kāLielupe, kuras palos atkal satiekas vēstures līdzenumā izkliedētās dvēseļu upītes.
/Inese Zandere/

Piedalās:
Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbends, solisti.
Muzikālais vadītājs un diriģents: Sigvards Kļava
Libreta autore: Inese Zandere
Režisors, video mākslinieks: Roberts Rubīns

Viens no vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades projektiem “Latvijas gredzens” ir Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Sigvarda Kļavas izlolots. Četros konceptuāli atšķirīgos gredzenos, muzikālos kopumos tiks izceltas un parādītas katra Latvijas novada īpatnības, bagātības un enerģiju no vietējo cilvēku skatupunkta. Latgales unikālais kultūras mantojums ar tās fenomenu – tradicionālo muzicēšanu un katoļu baznīcas tradīciju mijiedarbību, Kurzemes jūras spēka caurstrāvošanās cilvēku ikdienā, Vidzemes nacionālā stīga un patriotisma simboliskā telpa un Zemgale kā apvāršņa plašums, kurā satiekas dvēseļu upes.

Ideja realizēsies 16 koncertuzvedumos, kas cikliski tiks izrādīti četrās Latvijas koncertzālēs. Katra novada gredzenu veidos cita mākslinieciskā un radošā komanda: Inese Mičule, Reinis Suhanovs, Roberts Rubīns, Māris Sirmais, Inese Zandere, Katrīna Neiburga, Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics un “Dd studio” , Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Radio bigbends, Liepājas Simfoniskais orķestris un citi. Kā nemainīgs lielums projektā piedalīsies idejas autors Sigvards Kļava un Latvijas Radio koris.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti

О нас

Мечте о собственном просторном концертном зале в Лиепае уже почти сто лет, и этот давний замысел реализовался в конце 2015 года. Новый концертный зал Lielais dzintars — это центр региональных культурных событий и мероприятий, местопребывание Лиепайского симфонического оркестра, Лиепайской музыкальной, художественной и дизайнерской средней школы, а также обслуживающего здание предприятия и продюсера мероприятий SIA Lielais dzintars.


Площадь концертного зала Lielais dzintars составляет 14 126 кв. м, высота — восемь этажей. В здании работают три концертных зала: большой зал на 1000 зрителей, камерный зал на 200 мест и экспериментальная сцена на 120 мест, — которые дополняет пространство искусства Civita Nova на 1-м этаже, зеркальный зал на 6-м этаже, а также кафе и ресторан TINTO.

В основе архитектурной концепции концертного зала, созданного выдающимся австрийским архитектором, профессором Фолкером Гинке, лежит находящийся на берегу Латвии и Балтийского моря символ Лиепаи - янтарь, а также функция центра искусства и культуры. Архитектура здания похожа на застывшую во времени и янтаре музыку.


Акустику и освещение зала создавали мировые лидеры своей отрасли: профессор Карлхайнц Мюллер (Müller-BBM, Германия) и Bartenbach (Германия) под руководством своего учредителя профессора Кристиана Бартенбаха.


Особая форма „Большого янтаря”, его уникальная внутренняя планировка и выдающаяся акустика концертного зала позволяют утверждать, что посещение этого важного для всего региона Балтийского моря центра культуры для каждого гостя станет незабываемым событием.

В данный момент вакансии недоступны.

Актуальные закупки
Закрытые закупки
Документы
ИНФОРМАЦИОННАЯ ПОДДЕРЖКА
RADIO SWH
 
KURZEMES RADIO

Mūzikas saule
Mūzikas saule
Финансовая поддержка

Здание

ФОЛКЕР ГИНКЕ - дипломированный архитектор и профессор архитектуры. Родился в Волфсберге в 1947 году. Изучал архитектуру и философию в Граце и Вене. Сотрудничал с Мерет Маттерн (Мюнхен, Берлин) и Гюнтером Доменигом (Грац, Вена). В 1981 году открыл архитектурное бюро в Граце, партнёрские бюро в Берлине, Лондоне, Вене и Риге. Ф.Гинке читал лекции по архитектуре и дизайну в Институте Экспериментальной архитектуры, /studio3 в Инсбрукском университете, Йельском университете США, Университетском колледже Лондона в Великобритании, в Университете Буэнос-Айреса в Аргентине и др. Он является членом Европейской академии наук и искусств и Латвийского союза архитекторов, а также почётным членом Союза архитекторов Германии.

Акустику концертного зала создавал профессор Карлхайнц Мюллер (Германия, предприятие Müller BBM), один из выдающихся акустиков мира, который разработал акустические решения для театров и концертных залов в Нью-Йорке, Пекине, Москве, Петербурге, Зальцбурге, Венеции, Риме и др. культурных столицах.

Архитектурная идея здания появилась в 2003 году, когда в международном конкурсе эскизных проектов, инициированном руководителем Лиепайского Симфонического оркестра того времени Имантом Реснисом и проводимом Лиепайской думой и Латвийским союзом архитекторов, победила работа австрийского архитектора Фолкера Гинке, которой позже было дано название „Большой янтарь”.

Проект концертного зала создавала международная команда, в составе которой работали эксперты из Австрии, Германии и Латвии, а также представители 24 бюро под руководством предприятия „Volker Giencke & Company”.


ЭТАПЫ ПРОЕКТА

2003 г. – конкурс эскизов

2004 г. – адаптационный проект

2006 г.– эскизный проект

2008–2011 гг.– технический проект

1 августа 2013 г. – подписан договор на строительные работы и авторский надзор

4 октября 2013 г.– заложен камень

30 августа 2014 г.– праздник стропил, „Большой янтарь” достиг самого высокого уровня части крыши - 30 метров.

12 августа 2015 года строительный проект сдан в эксплуатацию.

ПРОЕКТИРОВАНИЕ

Строительные конструкции - Йохан Бирнер (Zivilingenieur für Bauwesen, Австрия)

Сценические технологии – Buhnenplannung Walter Kottke Ingenieure GmbH (Германия)

Световые технологии – Bartenbach Lichtlabor GmbH (Австрия)

Акустика - профессор Карлхайнц Мюллер, Müller BBM (Германия)


СТРОИТЕЛЬСТВО

Строитель - ООО Merks (Латвия)

Откройте для себя "Lielais dzintars"
Bеликолепная акустика функциональность для планируемого вами мероприятия: для концерта симфонического оркестра, камерного оркестра, джазового оркестра, хора, поп-музыки (с озвучиванием) и других творческих объединений большого состава, а  также для проведения конгрессов, конференций и др. Максимальное общее количество сидячих мест: 1000.
Bеликолепная акустика для концертов камерной музыки. Oтличная функциональность для семинаров, лекций, банкетов и корпоративных мероприятий. Площадь зала: 170 м2. Количество мест: 200 (144 в партере, 56 в балконе).
Oтличная функциональность для театральных постановок, конференций, семинаров и корпоративных мероприятий. С видом на панораму города. Площадь: 151,9m2. Количество сидячих мест: 150 (изменяемое расположение мест).

Резиденты

Лиепайский симфонический оркестр – оркестр особого звучания. В нем сочетаются красота и реальность, опыт и увлеченность, прямота и чувствительность.

Особое янтарное звучание Лиепайского  симфонического  оркестра рaдилось в уникальном месте на берегу Балтийского моря – в Лиепае.  Насыщенный ветрами город несет глубокие культурные традиции. Здесь было основано первое в странах Балтии филармоническое общество с симфоническим оркестром, долгое время работал оперный театр. И сердце латвийской рок-музыки бьется именно в Лиепае, а в свое время звучание джазовой музыки биг-бэндов и разных ансамблей пронизывало будни города.

Благодаря тщательным заботам, звучание Лиепайского симфонического оркестра более чем за сто лет выросло до узнаваемой, классической и бесспорной ценности. Дирижеры, солисты и слушатели охотно возвращаются в среду, излучающую янтарные звуки, наслаждаясь профессиональным и эмоциональным качеством игры. В звучании Лиепайского симфонического оркестра отражаются взаимоуважение, желание всегда отдавать свое самое лучшее, сердечность и общность уникальных талантов, создаваемая музыкантами оркестра.

Лиепайский симфонический оркестр  - классический симфонический коллектив, который несет традиции великого Европейского симфонизма. Сила оркестра в компетентности озвучивания Европейской классической и романтической музыки.

Владение стилистикой джаза и рок-музыки позволяет ему обращаться к широкой аудитории и находить все новых друзей Лиепайского симфонического оркестра.
Любовь, выражаемая звуками, роднит Лиепайский симфонический оркестр  с людьми во всем мире, независимо от их возраста, цвета кожи или рода занятий.

www.lso.lv

Структурное подразделение Лиепайской средней школы музыки, искусства и дизайна – музыкальная школа им. Э. Мелнгайля – на данный момент является единственным образовательным учреждением среднего профессионального образования в Южном Курземе, где можно получить квалификацию музыканта. На программах профессионального направления (детская музыкальная школа) и на профессиональных программах среднего образования (музыкальная средняя школа) в общей сложности сейчас получают образование 386 воспитанников.


Истоки возникновения школы нужно искать в 1922 году, когда латышский композитор, дирижер и органист Адолфс Абеле основал в Лиепае Народную консерваторию, но имя Эмиля Мелнгайля школа носит с 1954 года. В результате реорганизации с 1 сентября 2016 года школа была объединена с Лиепайской средней школой искусства и дизайна, получив название Лиепайской средней школы музыки, искусства и дизайна.


В музыкальной школе реализуются разнообразные образовательные программы – игры на клавишных, струнных, ударных и духовых инструментах, а также вокальной музыки, дирижирования и истории и теории музыки. За последние годы к ним добавились две новые программы – музыка (джаз и популярная музыка) и управление музыкальными проектами.


В школе работают профессионалы и высококвалифицированные педагоги, кроме того, преподавательский состав ежегодно расширяется за счет вливания новых сил.


Воспитанники школы имеют возможность принимать участие в мастер-классах, проводимых в школе, совершать поездки по обмену опытом, участвовать в творческих проектах, а также музицировать в различных коллективах: хоре девочек, хоре мальчиков, колокольном ансамбле, симфоническом оркестре, духовом оркестре и биг-бенде. И всё это с одной целью – вырастить сильное, уверенное поколение, которое в будущем станет создавать культуру Лиепаи и Латвии, являющуюся одним из наших величайших богатств.


www.lmmdv.lv


Услуги питания в концертном зале обеспечивает ООО "Tinto".


Услуги

Большой Янтарь – великолепный выбор для вашего мероприятия

Всемирно признанная жемчужина архитектуры — лиепайский концертный зал Lielais Dzintars приглашает на групповые экскурсии! Предлагаем часовой тур по концертному залу в сопровождении гида. Во время экскурсии вы познакомитесь со всеми залами Lielais Dzintars. Тур начнется с художественного помещения Civita Nova на 1-м этаже и камерного зала на 2-м этаже здания, продолжится до большого зала, а в завершение гости осмотрят помещения на шестом этаже Civita Nova 6 и экспериментальную сцену. Во время экскурсии вы узнаете интересные факты о новостройке, историю ее создания, художественную программу и разнообразные возможности здания. 

Стоимость экскурсии — 2,50 евро для взрослых, 1,50 евро для школьников, студентов, пенсионеров и  инвалид, для детей до 7 лет экскурсия бесплатная.



Подробная информация и запись — по телефону информационного центра концертного зала Lielais dzintars 63 42 45 55 или по электронной почте info@lielaisdzintars.lv


Время работы информационного центра — с 10:00 до 20:00, по воскресеньям — с 10:00 до 15:00.

В информационном центре можно приобрести билеты на все мероприятия в концертном зале Большой янтарь, а также билеты на мероприятия по всей Латвии.

В Информационном центре посетители имеют возможность заказать экскурсии по Большому янтарю, получить информацию о городе Лиепая, а также приобрести сувениры.


Скидки на мероприятия SIA Lielais dzintars:
для школьников, студентов — 25 %;
для пенсионеров — 20 %;
для учителей, преподавателей — 20 %;
для инвалидов I и II групп — 50 %;
для почетных лиепайчан и лиепайчан года — 30 %. 


Групповые билеты :
На билеты от 7 до 15 евро:
10—19 человек — 10 %;
20—29 человек — 20 %;
30 и больше человек — 30 %.
На билеты дороже 15 евро:
10—19 человек — 10 %;
20 —29 человек — 15 %;
30 и больше человек — 20 %. 


Семейные билеты:

2 взрослых + 2 ребенка (или больше) — 20 %;
1 взрослый + 2 ребенка (или больше) — 20%. 


ЛИЕПАЙСКИЙ КОНЦЕРТНЫЙ ЗАЛ LIELAIS DZINTARS

Информационный центр и заказ экскурсий:
тел.: +371 63 42 45 55.
Эл. почта: info@lielaisdzintars.lv  


Время работы:

пн. — сб.: 10:00—20:00;

вс.: 10:00—15:00,

а также за час до начала мероприятия.

Концертный зал Lielais dzintars,

ул. Радио, 8, г. Лиепая, LV-3401

www.lielaisdzintars.lv


Билеты:

www.bilesuparadize.lv

www.bilesuserviss.lv



Фото, Видео