Kalendārs
Aktualitātes
Decembris
  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12
  • 13
  • 14
  • 15
  • 16
  • 17
  • 18
  • 19
  • 20
  • 21
  • 22
  • 23
  • 24
  • 25
  • 26
  • 27
  • 28
  • 29
  • 30
  • 31
Šodien


Ziemeļvalstu laikmetīgās arhitektūras izstāde “Nordic ID” saturisko kodolu veido mēģinājumi atbildēt uz jautājumiem par to, ko mūsdienās nozīmē ziemeļu identitāte un kā tā atspoguļojas arhitektūrā, savukārt izstāde Nordic Block (Ziemeļu kvartāls) pievēršas kvartālu apbūves attīstībai Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs.

Izstādes ir sagatavojis Baltijas jūras valstu arhitektūrai un dizainam veltītais žurnāls „Project Baltia” (Sanktpēterburga), bet projekta vadītājs ir žurnāla „Project Baltia” galvenais redaktors Vladimirs Frolovs.


Izstāde apskatāma no 8. līdz 30. decembrim

Norises vieta: mākslas telpa Civita Nova 
Ieeja: bez maksas
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā un Latvijas Arhitektūras muzeju


Grupa "The Sound Poets" akustiskajā koncertu sērijā "Joprojām" klausītājiem piedāvās sirsnīgas un pieklusinātas savu dziesmu versijas. Izceļot gaismā mūzikai pamatā esošās emocijas un ļaujot izskanēt niansēm, grupa vēlas satikties ar klausītājiem tik godīgi, cik iespējams.


Biļešu cenas: € 10.00 - 25.00

Norises vieta
: Lielā zāle
Organizē: TSP Music

Decembris


Grupas DAGAMBA jaunās koncertprogrammas #LudwigVanRammstein iedvesmas pamats rodams Vācijas mūzikas pasaules pazīstamāko un kontroversālāko pārstāvju – klasiskās mūzikas komponista Ludviga Van Bēthovena un grupas Rammstein daiļradē.

„Šķietami tik atšķirīgi dažādu gadsimtu mūziķi, bet ar tik daudz ko kopīgu – viena valsts, viena valoda un mūzika, kas pārsteidz un lauž stereotipus“, atzīst grupas līderis Valters Pūce.

Savukārt grupas pianists Dainis Tenis uzsver, ka: „Mums ir interesanti strādāt pie jaunās koncertprogrammas, atklājot, cik skaista un melodiska patiesībā ir Rammstein mūzika un kāda mežonīga jauda caurstrāvo Bēthovena darbus. Sākumā šis savienojums likās traks un nerealizējams, taču ar laiku atklājām, cik organiski šīs dažādo laiku melodijas viena otru papildina, veidojot muzikālu sinerģiju ar netverami mežonīgu skaistumu“.

DAGAMBA jaunā koncertprogrammā Bēthovena mūzika kļūs par rokmūziku, bet Rammstein melodijas iegūs akadēmisku skanējumu. „Interesanti ir mainīt lomas, kad Bēthovens sāk skanēt kā klasisks roka gabals, bet Rammstein pārtop akadēmiskā simfonijā. Mēs, savienojot dažādus mūzikas žanrus un laikmetus, nojaucam starp tiem robežas.“, turpina Pūce.

Grupu DAGAMBA izveidoja Valters Pūce 2011. gadā. Viņam pievienojās bērnības draugs un čellists Antons Trocjuks, bet pēc pāris gadiem irāņu perkusionists Hamidreza Rahbaralam un lietuviešu pianists Dainis Tenis, izveidojot internacionālu grupas sastāvu. Pirms gada grupas sastāvu papildināja bundzinieks Artūrs Jermaks. DAGAMBA aizraujošie muzikālie eksperimenti un radošie risinājumi būvē tiltu starp dažādām mūzikas pasaulēm, – roks, pops un klasiskā mūzika, tādejādi apvienojot dažādus muzikālos stilus, kā arī piešķirot klasiskais mūzikai mūsdienīguma elpu un skanējumu.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Dagamba, SIA


Grupas DAGAMBA jaunās koncertprogrammas #LudwigVanRammstein iedvesmas pamats rodams Vācijas mūzikas pasaules pazīstamāko un kontroversālāko pārstāvju – klasiskās mūzikas komponista Ludviga Van Bēthovena un grupas Rammstein daiļradē.


„Šķietami tik atšķirīgi dažādu gadsimtu mūziķi, bet ar tik daudz ko kopīgu – viena valsts, viena valoda un mūzika, kas pārsteidz un lauž stereotipus“, atzīst grupas līderis Valters Pūce.


Savukārt grupas pianists Dainis Tenis uzsver, ka: „Mums ir interesanti strādāt pie jaunās koncertprogrammas, atklājot, cik skaista un melodiska patiesībā ir Rammstein mūzika un kāda mežonīga jauda caurstrāvo Bēthovena darbus. Sākumā šis savienojums likās traks un nerealizējams, taču ar laiku atklājām, cik organiski šīs dažādo laiku melodijas viena otru papildina, veidojot muzikālu sinerģiju ar netverami mežonīgu skaistumu“.

DAGAMBA jaunā koncertprogrammā Bēthovena mūzika kļūs par rokmūziku, bet Rammstein melodijas iegūs akadēmisku skanējumu. „Interesanti ir mainīt lomas, kad Bēthovens sāk skanēt kā klasisks roka gabals, bet Rammstein pārtop akadēmiskā simfonijā. Mēs, savienojot dažādus mūzikas žanrus un laikmetus, nojaucam starp tiem robežas.“, turpina Pūce.

Grupu DAGAMBA izveidoja Valters Pūce 2011. gadā. Viņam pievienojās bērnības draugs un čellists Antons Trocjuks, bet pēc pāris gadiem irāņu perkusionists Hamidreza Rahbaralam un lietuviešu pianists Dainis Tenis, izveidojot internacionālu grupas sastāvu. Pirms gada grupas sastāvu papildināja bundzinieks Artūrs Jermaks. DAGAMBA aizraujošie muzikālie eksperimenti un radošie risinājumi būvē tiltu starp dažādām mūzikas pasaulēm, – roks, pops un klasiskā mūzika, tādejādi apvienojot dažādus muzikālos stilus, kā arī piešķirot klasiskais mūzikai mūsdienīguma elpu un skanējumu.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Dagamba, SIA


Ik gadu Ziemassvētku laiks ir tas brīdis, kad mēs varam kļūt gaišāki, garīgāki un iejūtīgāki pret cilvēkiem, kuri ir mums līdzās. Arī šogad Latvijas mūziķi turpinās sadarbību projektā "Tev tuvumā" un aicinās ikkatru no mums sajust sirds siltumu, sniegt to visiem, kas pēc šī siltuma ilgojas un atcerēties, ka patiesībā tas ir nepieciešams ik dienu visu gada garumā!

Šogad mūzikas projektā "Tev tuvumā" apvienosies Artūrs Skrastiņš , Aija Andrejeva, Marts Kristiāns Kalniņš, Putnu Balle ..

Projekts "Tev tuvumā" izpildīs Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Aivara Hermaņa, Jāņa Lūsēna, Valta Pūces, Ulda Marhilēviča, Igo, Aigara Voitišķa un citu latviešu komponistu skaistākās Ziemassvētku dziesmas. Kā pārsteigums būs speciāli šim projektam radītas dziesmas un to pirmatskaņojumi.

"Tev tuvumā" you tube kanāls:
https://www.youtube.com/watch?v=svU2QP_n6jQ&list=PLxoCzcsN7yhMMRjDLq1cldYwcgP0cfS9G


Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Platforma.lv
×
21/12/2017
ceturtdiena 19:00


Ja arī Tu esi patiesas Ziemassvētku noskaņās gaidās, tad mākslinieki ARTA JĒKABSONE / vokāls / ASV, DZINTARS BEITĀNS / vijole, JĀNIS IVUŠKĀNS/ trompete, ritma grupa un stīgu kvartets uzburs mīļu, sirsnīgu un tieši šiem svētkiem atbilstošu noskaņu.

Koncertā skanēs gan pazīstamas, gan mazāk dzirdētas Ziemassvētku noskaņas dziesmas.
Koncertu vadīs aktieris Egons Dombrovskis.

Kamerzāles balkonā īpašas vietas pie gaumīgi klātiem galdiņiem.

Norises vieta: Kamerzāle
Organizē: Melngaiļskolas atbalsta biedrība
Programmā:

Populāras klasiskās, opermūzikas un džeza melodijas izcilu mākslinieku sniegumā.
Piedalās:
Liepājas Simfoniskais orkestris

Diriģents: Gintars RINKEVIČS

Solisti:
Margarita VILSONE / soprāns
Mihails ČUĻPAJEVS / tenors


Biļetes: € 7.00 - 20.00

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris




Skumjas - šis grūti atvairāmais garastāvoklis- ne vienmēr ir saistāmas ar kaut ko negatīvu! Lielākā daļa no mums laikā pirms Ziemassvētkiem mēdz skaidrāk saklausīt savu iekšējo balsi un aizdomāties par to, kas mums ir pats vērtīgākais, tādējādi neviļus nokļūstot gaišu un rezignētu ilgu varā. Bet vai gan šīs mazās Ziemassvētku skumjas nav tās, kas mūs ved tuvāk pretim atkal satikšanai ar prieku? Vai šīs skumjas nav tās, kas parāda vēl jo skaidrāk, kas ir patiess prieks?! Šajā mirklī jāpiekrīt Jurim Rubenim, kurš sacījis, "Prieks nav gudrs. Gudras ir skumjas!".

Pie šādām pārdomām vokālā grupa Latvian Voices nonāca gatavojoties Ziemassvētku gaidīšanas laikam, kuru šogad, pirmo reizi kopš grupas dibināšanas, meitenes pavadīs šeit pat, Latvijā.

Koncertprogramma Mazie skumjie Ziemassvētki ļaus klausītājam iepazīt daudzus grupas dalībnieču jaundarbus, atpazīt arhaiskas Ziemassvētku melodijas, kas nemanāmi savīsies kopā ar Latvian Voices tik tuvo tautas mūziku un ziemas saulgriežu tradīcijām. http://latvianvoices.lv/


Norises vieta
: Lielā zāle
Organizē: Platforma.lv



Svētku koncertprogrammā “Sinatra Ziemassvētkos” leģendārā dziedātāja Frenka Sinatras Ziemassvētku repertuāru izpilda Daumants Kalniņš un Jelgavas bigbends Raita Ašmaņa vadībā.

Koncerts pimajā un otrajā daļā tiek atskaņoti izsenis zināmi un atpazīstami Frenka Sinatras populārākie skaņdarbi un ar Ziemassvētku tematiku radīti skaņdarbi no dziedātāja repertuāra. 
Koncerts II daļās, 2 stundu ilgs.

Daumants Kalniņš un Jelgavas bigbends
koncertā “Frenks Sinatra Ziemassvētkos ”

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Apvienība Ars Nova


Svētku koncertprogrammā “Sinatra Ziemassvētkos” leģendārā dziedātāja Frenka Sinatras Ziemassvētku repertuāru izpildīs Daumants Kalniņš un Jelgavas bigbends Raita Ašmaņa vadībā.


Koncerts izskanēs divās daļās, kurās tiks atskaņoti izsenis zināmi un atpazīstami Frenka Sinatras populārākie skaņdarbi un Ziemassvētku skaņdarbi no dziedātāja repertuāra.


Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Apvienība Ars Nova


„Debess Dārzos” atgriežas ar jaunu koncertprogrammu

Pērnā gada decembrī gaišajā Ziemassvētku laikā ar savu koncertprogrammu „Debess Dārzos” publiku pārsteidza unikāls dziedātājas Ievas Kerēvicas un kontrtenors Sergeja Jēgera duets.

Koncerti 7 Latvijas baznīcās bija apmeklētāju pārpildīti un sirsnīgo sajūtu iedvesmoti mākslinieki gatavojas gaišo svētku sajūtu mūzikas skaņās ietērpt arī 2017. gada decembrī!

Koncerti notiks skaistākajos Latvijas dievnamos un koncertzālēs!

Arī 2017. gadā Ziemassvētkos koncerta programmā akadēmiskās mūzikas smalkās līnijas savīsies ar džeza temperamentu, skanēs apburošas komponista Madara Kalniņa kompozīcijas, bet visas programmas vadmotīvs joprojām būs pašas Ievas Kerēvicas komponētā dziesma ar Kārļa Skalbes vārdiem „Ziemassvētku roze”, kas ļaus klausītājiem atkal un atkal no jauna izjust īstu brīnumu un kļuva par pamatu šai Ziemassvētku programmai:

„Mana Ziemassvētku roze

Debess dārzos ziedus ver?

Brīnišķīgo krāsu kvēlē

Acis atdzerdamās dzer...”

(Kārlis Skalbe. „Ziemassvētku roze”.)


Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: SIA "Volume"
Janvāris


Piedalās – Anta Jankovska (soprāns/Itālija), Nauris Indzeris (baritons) un citi Latvijas Operetes fonda solisti, Operetes orķestris diriģenta Guntara Bernāta vadībā, Harijs Bašs (klavieres)

Programmā Džordža Geršvina Rapsodija blūza stilā, populāri Johana Štrausa operešu hiti un muzikāli pārsteigumi. Svētku dzirksts, jaunības azarts – Vīnes operetes, īpaši Štrausu dinastijas komponistu šarmantajā mūzikā Operetes Jaungada koncertos! Baudīsim dzīvi un Jaunā Gada svētku noskaņu ar opereti. Latvijas Operetes fonds turpina Vīnes Jaungada koncertu tradīciju Latvijā.

Jauni un talantīgi solisti, īpašais viesis – pianists Harijs Bašs un blūzs!

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Via Cultura

×
08/01/2018 -
08/02/2018


Izstādē aplūkota Rietumu mūzikas notācijas attīstība no viduslaikiem līdz mūsdienām. Šeit meklētas atbildes uz jautājumiem: cik precīzi iespējams pierakstīt skaņu?; cik liela ir atskaņotāja brīvība, interpretējot muzikālu tekstu?; kā laika gaitā mainījušās grafiskās zīmes, ar kurām tiek pierakstīta mūzika?

Līdzās pabeigtiem nošu tekstiem un to fragmentiem izstādē būs eksponētas arī vairāku latviešu komponistu darbu skices. Šādā veidā tiks sniegts ieskats specifiskajos notācijas veidos, kas tiek izmantoti mūzikas radīšanas procesā, kurā skaņa un skanējums vēl tikai tiek meklēti.

"Muzikālās notācijas simboli grafiski mēdz līdzināties vizuālās mākslas elementiem. Šī paralēle savulaik ieintriģēja ne vienu vien mākslinieku, kuri prātoja, vai pastāv cēloņsakarība starp nošu pieraksta estētiku un labu mūziku. Savukārt no komponistu skatupunkta – ne visa mūzika, kas notīs skaisti izskatās, ir kvalitatīva, taču labai mūzikai vienmēr piemitīs arī vizuāla pievilcība," stāsta viens no izstādes kuratoriem komponists Jānis Petraškevičs.

Mūzikas notācija sastāv no atpazīstamām grafiskām zīmēm, ar kurām tiek pierakstīta mūzika. Laika gaitā ar tām sākts fiksēt tādus parametrus kā skaņas augstums, garums un dinamika. No vienas puses – mūzikas pieraksts domāts, lai dokumentētu jau pazīstamus skaņdarbus un aizstātu mutiskās tālāknodošanas procesu, kurā konkrētais skaņdarbs tika iegaumēts, to dziedot vai spēlējot priekšā. No otras puses – tā uzdevums ir jaunu melodiju un citu muzikālu ideju rakstiska reprezentācija. Tādējādi mūzikas pieraksts ļauj izpaust radošu ideju, to neatskaņojot, kas savukārt skaņdarbu autoriem sniedz iespēju radīt apjomīgus un kompleksus skaņdarbus.

Izstādes kuratori: Brigita Zelča-Aispure, Jānis Petraškevičs, Rolands Kronlaks.
Teksti un materiālu atlase: Jānis Petraškevičs, Rolands Kronlaks, Guntars Prānis.
Dizains: Anete Krūmiņa.

Izstādes atklāšana: 8. janvārī 17:00
Ieeja: bez maksas
Darba laiks: P.-S. 10-20, Sv. 10-15
Norises vieta: mākslas telpa Civita Nova 1
Organizē: Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Lielais dzintars


Izstādē aplūkota Rietumu mūzikas notācijas attīstība no viduslaikiem līdz mūsdienām. Šeit meklētas atbildes uz jautājumiem: cik precīzi iespējams pierakstīt skaņu?; cik liela ir atskaņotāja brīvība, interpretējot muzikālu tekstu?; kā laika gaitā mainījušās grafiskās zīmes, ar kurām tiek pierakstīta mūzika?

Līdzās pabeigtiem nošu tekstiem un to fragmentiem izstādē būs eksponētas arī vairāku latviešu komponistu darbu skices. Šādā veidā tiks sniegts ieskats specifiskajos notācijas veidos, kas tiek izmantoti mūzikas radīšanas procesā, kurā skaņa un skanējums vēl tikai tiek meklēti.

"Muzikālās notācijas simboli grafiski mēdz līdzināties vizuālās mākslas elementiem. Šī paralēle savulaik ieintriģēja ne vienu vien mākslinieku, kuri prātoja, vai pastāv cēloņsakarība starp nošu pieraksta estētiku un labu mūziku. Savukārt no komponistu skatupunkta – ne visa mūzika, kas notīs skaisti izskatās, ir kvalitatīva, taču labai mūzikai vienmēr piemitīs arī vizuāla pievilcība," stāsta viens no izstādes kuratoriem komponists Jānis Petraškevičs.

Mūzikas notācija sastāv no atpazīstamām grafiskām zīmēm, ar kurām tiek pierakstīta mūzika. Laika gaitā ar tām sākts fiksēt tādus parametrus kā skaņas augstums, garums un dinamika. No vienas puses – mūzikas pieraksts domāts, lai dokumentētu jau pazīstamus skaņdarbus un aizstātu mutiskās tālāknodošanas procesu, kurā konkrētais skaņdarbs tika iegaumēts, to dziedot vai spēlējot priekšā. No otras puses – tā uzdevums ir jaunu melodiju un citu muzikālu ideju rakstiska reprezentācija. Tādējādi mūzikas pieraksts ļauj izpaust radošu ideju, to neatskaņojot, kas savukārt skaņdarbu autoriem sniedz iespēju radīt apjomīgus un kompleksus skaņdarbus.

Izstādes kuratori: Brigita Zelča-Aispure, Jānis Petraškevičs, Rolands Kronlaks.
Teksti un materiālu atlase: Jānis Petraškevičs, Rolands Kronlaks, Guntars Prānis.
Dizains: Anete Krūmiņa.

Izstāde apskatāma līdz 8. februārim
Ieeja: bez maksas
Darba laiks: P.-S. 10-20, Sv. 10-15
Norises vieta: mākslas telpa Civita Nova 1
Organizē: Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Lielais dzintars


Uzveduma pamatā ir Čārlza Dikensa stāsts, kas ir par cilvēka spēju kļūt dāsnam. Zīmējumu opera apvieno teātra mākslu, mūziku (Kaspara Zemīša oriģinālkompozīcijas ar Annas Auziņas vārdiem), zīmēšanu un laikmetīgo deju (horeogrāfe Agnese Bordjukova). „Dāsnumātiku” raksturo vizuāli spilgta, viegli uztverama valoda, kas ir vienlīdz saprotama un saistoša gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem, notikumā ļaujot iesaistīties visai ģimenei.


Piedalās:

Rīgas Doma meiteņu koris TIARA 

Aktieri Klāvs Mellis un Marta Grase vai Ilze Āboltiņa

Dziedātāji Jānis Kurševs un Gustavs Melbārdis

Mūziķu ansamblis

Režisors Varis Klausītājs


Norises vieta: Kamerzāle 

Biļešu cena: 6 EUR

Organizē: Biedrība “Uzzīmē teātri”

Programmā:

Kaspara Zemīša dziesmu cikls ar Normunda Beļska vārdiem - Gaismu gaidot 

  • O Salutaris 
  • Dzims Marijai Dieva bērns 
  • Klusu, klusu, tuvu, tuvu 
  • Ziemas prieki 
  • Lai tev nesāpētu 
  • Mēs debesīs kļūsim par kumeļiem 


Tomass Robinsons (Thomas Robinson) - Merry melancholy

Džons Daulends (John Dowland) - Solus cum sola 

Tomass Kempions (Thomas Campion) - No winter nights enlarge (duets ar dēlu/koristu Jēkabu Zemīti) 

Džons Daulends (John Dowland) -  Come again (solo Mārtiņš Klišāns) 

Tomass Tallis (Thomas Tallis) - If Ye Love Me

Piedalās:
Kaspars Zemītis (ģitāra)
Rīgas Doma zēnu koris (ar vīru grupu)
Diriģents Mārtiņš Klišāns

Muzikālā ceļojumā kopā dosimies uz renesanses laika Angliju, kur sakņojas zēnu kora dziedāšanas tradīcijas – šķirstīsim garīgo motešu almanahus milzīgo katedrāļu krātuvēs, ko papildinājuši tādi meistari, kā Viljams Bērds un Tomass Tallis, ielūkosimies galma mūzikas istabās, kur, lautas skaņu sajūsmināti, krāšņas melodijas šim instrumentam radījuši gan aristokrātu apjūsmotais un melanholiskais Džons Doulends, gan fizikā iesvaidītais Tomass Kampions, klausīsimies Mārtiņa Klišāna samtaini plūstošo balsi un mazā Jēkaba un tēta Kaspara saspēli Ziemassvētku šūpuļdziesmā.

Taču programmas centrā būs šodien rakstīta mūzika, ko Ziemas saulgriežu noskaņās radījis izcilais ģitārists un komponists Kaspars Zemītis. Sešu dziesmu cikls “Gaismu gaidot” tapis ar Akvīnas Toma skaistās lūgšanas "O, Salutaris" un Normunda Beļska tekstiem, izceļot kristīgo ideju pamatvērtības un bērniem viegli uztveramu ziemas prieku atainojumu.

Biļešu cena: €7,00–15,00

Koncerts vienā daļā. Aptuvenais norises ilgums: 1h 20min
Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: “Lielais dzintars” sadarbībā ar “Latvijas Koncerti”


Jolanta Gulbe Paškeviča ir viena no latviešu džeza profesionālās elites, ekstravagantākajām dziedātājām ar tembrāli bagātu un spēcīgu balsi. Viņa ir viena no pieprasītākajām bossa nova, portugāļu fadu stila mūzikas izpildītājām Baltijā.

Deniss Paškevičs ir džeza flautists, saksofonists un komponists. Viņš studējis Latvijā, Igaunijā, Holandē, Vācijā un ir viens no Latvijas džeza zīmoliem pasaulē. Jolanta un Deniss apceļojuši daudzas valstis, koncertējot prestižos džeza klubos un piedaloties starptautiskos festivālos.

Ieeja bezmaksas
Norises vieta: Civita Nova
Organizē: Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola

×
21/01/2018
svētdiena 19:00



Pēc grandiozās uzstāšanās 2015. gadā, "Baleta zvaigžņu galā koncerts" atgriežas Liepājā ar jaunu un spilgtu programmu - 2018. gada 21. janvārī koncertzālē "Lielais Dzintars".

Par kompāniju:
Kompānija "WORLDSTARS", kuru 2010. gadā nodibināja Olga Azizova, ir baleta zvaigžņu galā koncertu organizētāja. Šodien SIA "WORLDSTARS" koncerti tiek rīkoti Latvijā, Igaunijā, Zviedrijā un Norvēģijā, tai skaitā viens no svarīgākajiem kultūras notikumiem pasaulē – "Etoile Ballet Gala". Galā koncertos piedalās spilgtākās baleta zvaigznes no Parīzes Operas, Dānijas Karaliskā baleta, Belģijas Karaliskā baleta, Anglijas Nacionālā baleta, Prāgas Nacionālā baleta un citiem slaveniem teātriem.

Programma:
2018. gada 21. janvārī skatītājiem būs iespēja redzēt klasiskā baleta pērles, slavenos pas de deux "Gulbju ezers", "Riekstkodis", "Esmeralda", "Korsārs", "Veltīgā piesardzība", "Ziedu festivāls Genzano", kā arī mūsdienu horeogrāfijas iestudējumus pasaules labāko baleta mākslinieku izpildījumā:

OLGA ČELPANOVA - Starptautiskā baleta konkursa Seulā un Vīnē pirmās prēmijas ieguvēja. 2016. gadā viņai bija piešķirta pazīstamā žurnāla "Balets" balva "Dejas dvēsele" nominācijā "Zvaigzne". Piedalījās vairākos galā koncertos un festivālos Krievijā, Francijā, Zviedrijā un citās valstīs. Baletdejotājas repertuārā ir vadošas lomas baletā "Gulbju ezers", "Bajadēra", "Žizele", "Korsārs" u.c.

ULVI AZIZOVS – Rūdolfa Nurijeva XVI Starptautiskā baleta festivāla prēmijas "Par ieguldījumu baleta mākslas attīstībā un augsto profesionālās meistarības līmeni" ieguvējs, kā arī īpašās XVIII Starptautiskā pasaules baleta zvaigžņu galā koncerta Budapeštā prēmijas laureāts. Piedalījās vairākos galā koncertos un festivālos Somijā, Francijā, Itālijā, Luksemburgā, Zviedrijā, Norvēģijā un citās valstīs. Baletdejotāja repertuārā ir vadošas lomas baletā "Gulbju ezers", "Bajadēra", "Apburtā princese", "Žizele" u.c.

LILIANA BOŽANI – horeogrāfu konkursa Ungārijā pirmās prēmijas ieguvēja. Piedalījās koncertā "Future Stars" Budapeštā. Baletdejotājas repertuārā ir solo partijas baletā "Pīķa dāma", "Riekstkodis" un citos baletos, kā arī vadošas lomas kompānijas "Tellabor" izrādēs.

ZOLTANS ČERE - Starprtautiskā baleta konkursa Udīnē un Pēčā īpašās balvas ieguvējs. Kompānijas "Tellabor" vadošais solists. Piedalījās vairākos galā koncertos un festivālos Igaunijā, Ungārijā, Zviedrijā un citās valstīs. Baletdejotāja repertuārā ir vadošas lomas kompānijas "Tellabor" izrādēs.

OLGA JAROŠENKO – strādāja Krasnodaras baleta teātrī Jurija Grigoroviča vadībā. Polijas Nacionālā baletdejotāja. Piedalījās vairākos galā koncertos un festivālos Krievijā, Spānijā, Francijā un citās valstīs. Baletdejotājas repertuārā ir solo partijas baletā "Bajadēra", "Riekstkodis", "Dons Kihots", “Gulbju ezers” u.c.

VLADIMIRS JAROŠENKO – 2016. gadā viņš tika apbalvots ar Polijas Kultūras ministrijas medaļu "Par nopelniem kultūrā "Gloria Artis". 2017. gada "Polijas labākā dejotāja" balvas ieguvējs. Hamburgas baleta viessolists un Polijas Nacionālā baleta premjers. Piedalījās vairākos galā koncertos un festivālos Itālijā, Francijā, Japānā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un citās valstīs. Baletdejotāja repertuārā ir vadošas lomas baletā "Gulbju ezers", "Bajadēra", "Riekstkodis", "Apburtā princese" u.c.

MADOKA SASAKI – Starptautiskā baleta konkursa Tokio pirmās prēmijas ieguvēja. Strādāja Leipcīgas baletā. Katalonijas baleta prima-balerīna. Piedalījās vairākos galā koncertos un festivālos Austrijā, Vācijā un citās valstīs. Baletdejotājas repertuārā ir vadošas lomas baletā "Silfīda", "Dons Kihots", "Apburtā princese", "Žizele" u.c.

LEANDERS REBHOLCS – strādāja Hanoveres Valsts operā un Magdeburgas teātrī. Katalonijas baleta premjers. Piedalījās vairākos galā koncertos un festivālos Vācijā, Spānijā un citās valstīs. Baletdejotāja repertuārā ir vadošas lomas baletā "Romeo un Džuljeta", "Silfīda", "Kopēlija" u.c.

Mākslinieciskā vadītāja - Olga Azizova.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Worldstars, SIA

×
27/01/2018
sestdiena 18:00
Programmā:

Sergejs PROKOFJEVS - Pirmā simfonija Remažorā op. 25 („Klasiskā”)

Moriss RAVELS - Koncerts klavierēm un orķestrim Solmažorā

Andris DZENĪTIS - „Mīlestība ir stiprāka” SINFONIA (pirmatskaņojums)
Soliste:
Agnese EGLIŅA / klavieres

Diriģents:
Guntis KUZMA

Liepājas Simfoniskais orķestris

 

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris


Februāris
Ābrahams Brodijs (Abraham Brody) Kompozīcijas no albuma "From the Rich Dark Earth" un Sebastiana Vintera (Sebastian Vinther) kompozīcijas ar elektroniku, 30'

Ābrahams Brodijs “Trīs Dzukijan dziesmas” vijolei un elektroniskajiem mūzikas instrumentiem (pirmatskaņojums), 15'

Ābrahams Brodijs un Laima Jansone Improvizācijas duets ar tradicionālajiem un elektroniskajiem instrumentiem (pirmatskaņojums), 25'

"Trys Keturiose" un Ābrahams Brodijs Skaņdarbi no programmas "Ancestors" (Senči), 20’
Īpaši Baltijas valstu simtgadei veltīta mūsdienu etno mūzikas programma.  
Vienīgais koncerts Baltijā.

Piedalās:
Ābrahams Brodijs (Abraham Brody, Lietuva / ASV) – vijole, klavieres, balss, perkusijas, elektronika u.c.
Laima Jansone (Latvija) – kokle
Tradicionālais ansamblis "Trys Keturiose" (Lietuva)

Ābrahams Brodijs
Lietuviešu izcelsmes amerikāņu mūziķis Ābrahams Brodijs vēlas klausītājiem radīt vienreizēju daudzdimensiju pieredzi. Iedvesmojoties no rituāliem, folkloras un dzimtas saknēm, mūziķis apvieno kompozīciju, improvizāciju un multimedijus, izaicinot robežas starp mākslinieku un publiku, kā arī apstrīdot tradicionālos priekšstatus par 21. gadsimta izpildītājmākslinieku.

Brodija jaunākos veikumus apraksta laikraksti The New Yorker (“Aizraujošs, transformējošs un emocionāls sniegums”) un The Independent (“Dinamisks mūziķis ar lielu virtuozitāti”), bet par iespaidīgu Ābrahama talantu dēvē māksliniece Marina Abramoviča.

Ābrahams ir sadarbojies ar neskaitāmiem māksliniekiem un ārpus klasiskās mūzikas piedalījies arī vairākos šovos - "BBC Radio 3", "Classic FM", "WNYC", "Vernissage TV", "Labas TV" un citur. Brodijs koncertējis neskaitāmās koncertzālēs un festivālos Londonā, Ņujorkā, Budapeštā, Bāzelē, Maskavā, Kopanhāgenā, Prāgā un Islandes pilsētā Seidisfjerdurā.

Ābrahams Brodijs dzimis 1991. gadā Ņujorkā, ASV. Pirmoreiz kā vijolnieks uzstājies astoņu gadu vecumā, vēlāk emigrējis uz Eiropu, lai turpinātu mūzikas studijas Mūzikas un izpildītājmākslas universitātē (Vīnē), vēlāk "Guildhall" mūzikas skolā Londonā.


Laima Jansone
Latviešu koklētāja Laima Jansone savā mūzikā apvieno tradicionālās kokles skaņas ar mūsdienīgām improvizācijām. Laima Jansone dzimusi Rīgā un absolvējusi etnomuzikoloģijas programmu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, papildus izglītību ieguvusi arī Sibēliusa akadēmijā Helsinkos, Somijā.

2011. gadā Laima Jansone kļuva par pirmo Latvijas mūziķi, kas uzstājusies pasaules mūzikas jeb mūsdienu tautas mūzikas lielākajā un ietekmīgākajā gadatirgū WOMEX (World Music Expo). Šajā pašā gadā, sadarbībā ar režisoru Olafu Okonovu, izdevusi DVD un CD ierakstu “Sidrabs”. 2014. gadā nominēta „Lielās mūzikas balvai 2013” kategorijā „Gada jaunais mākslinieks”

Trys Keturiose
Kopš 1981. gada grupa "Trys Keturiose" ir specializējusies sutartinės – tradicionālo lietuviešu polifonisko dziesmu – izpildē. Tās izceļas ar daudzām sekundām, vijīgām balsīm, akcentētiem ritmu rakstiem un divu dažādu tekstu vienlaicīgu skanējumu. Visām šīm īpašībām ir nepieciešama īpaša saskaņa starp izpildītājiem un ieradums dziedāt kopā (vārds sutartinė ir atvasināts no darbības vārda sutarti – vienoties, panākt saskaņu).

Mūsdienās sutartinės dziedāšanas tradīcija ir teju izmirusi, tomēr dažas folkloras grupas, tostarp "Trys Keturiose", turpina šo tradīciju. Grupa turpina attīstīt savu skanējumu un tās mērķis ir piešķirt senām dziesmām mūsdienīgu nozīmi, sadarboties ar komponistiem, elektronisko instrumentu mūziķiem un videomāksliniekiem, iepazīstinot ar starpnozaru mākslas projektiem.

"Trys Keturiose" līdere ir Daiva Vīčiniene (Daiva Vyčinienė) - etnomuzikoloģe, profesore un etniskās mūzikas nodaļas vadītāja Lietuvas Teātra un mūzikas akadēmijā. Ansamblis ir uzstājies visā pasaulē, tostarp "Barbican" centrā Londonā, "World Expo" Milānā, Šcecinas Filharmonijas zāle Polijā, Japānā un cituviet.

Koncerts 1 daļā, aptuvenais norises ilgums: 1h 40min
Norises vieta: Lielā zāle 
Organizē: Lielais dzintars

×
09/02/2018
piektdiena 19:00


Bengts Ālforss
KĀDA CILVĒKA NEBŪT NE SKUMJAIS STĀSTS
Režisore – Gaļina Poliščuka

Šis ir humora pilns stāsts par to, kā par kāda cilvēka vienīgo draugu kļūst lifts. Viņa mīļotā sieviete ir izcilā Holivudas aktrise Greisa Kellija, ar kuru viņš ne tuvu nav pazīstams, savukārt iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids – svešu cilvēku bēru apmeklēšana. Vecīšu piespiedu vientulība…

Šo lugu autoru iedvesmojis uzrakstīt vecu un vientuļu cilvēku bēres Helsinkos, uz kurām neviens neierodas. Galvenā varoņa optimisms un pozitīvisms palīdz viņam rast izeju no jebkuras situācijas, īpaši – protot palūkoties no malas gan uz sevi, gan katru situāciju, kurā viņš nonāk. Lūk, arī patiesā māksla dzīvot pa īstam.

Vīrieša lomā – Herberts Laukšteins

Pirmizrāde – 2016. gada 24. martā Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" Eksperimentālajā zālē

Scenogrāfija – Dace Pudāne
Horeogrāfija – Inga Raudinga
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
No zviedru valodas tulkojusi Solveiga Elsberga (Theatre Info Finland (TINFO) grants)

Pasākuma Ilgums: 1 cēliens,1 stunda 40 min.
Norises vieta: Eksperimentālā skatuve
Organizē: Liepājas teātris 

×
10/02/2018
sestdiena 18:00
Programmā:

Platons Buravickis
“Viļņi. Vibrācijas. Priekšnojautas”

Žans Sibēliuss
Koncerts vijolei un orķestrim reminorā op. 47

Pēteris Čaikovskis
Piektā simfonija miminorā op. 64
Piedalās:

Solists

Daniils Bulajevs, vijole

Diriģents
Gintars Rinkevičs

Liepājas Simfoniskais orķestris


Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas simfoniskais orķestris


Mazais un drosmīgais Sīpoliņš grib atbrīvot no cietuma visus netaisnīgi ieslodzītos. Bet, lai to izdarītu, viņam būs jāsadraudzējas ar Ķirsēnu, Zemenīti un labo Kurmieni. Viņš satiks arī Ķirbīti, Mellenīti, raudulīgo Hercogu Mandarīnu, dusmīgo Bruņinieku Tomātu, nejaukās grāfienes Ķirses un neizlēmīgo Advokātu Zirni. Kā viss risināsies, uzzināsiet, noklausoties koncertuzvedumu “Jaunie Sīpoliņa piedzīvojumi”, kurā izskanēs gan skaistā un aizrautīgā itāļu mūzika, gan pa kādam tango, tarantellai un pat ļoti populārai latviešu dziesmai.


Koncerta auditorija - bērni no 3 gadu vecuma, ģimenes, jaunāko klašu skolēni.

Programmā: itāļu tautas mūzika netradicionālās aranžijās, Ulda Marhilēviča darbi


Lomās:

Sīpoliņš – Agnese EGLIŅA, klavieres

Ķirbītis – Guna ŠNĒ čells

Mellenīte – Elīna ENDZELE, sitaminstrumenti

Tomāts, Mandarīns – Sergejs JĒGERS, kontrtenors

Zirnis – Dmitrijs BUBINS, cirka mākslinieks

Grāfienes Ķirses – Sigita RAZMINOVIČA un Laima IGAUNE, flautas

RDKS un RHV audzēkņi

Karina BĒRZIŅA, koncerta vadītāja


Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti


Mazais un drosmīgais Sīpoliņš grib atbrīvot no cietuma visus netaisnīgi ieslodzītos. Bet, lai to izdarītu, viņam būs jāsadraudzējas ar Ķirsēnu, Zemenīti un labo Kurmieni. Viņš satiks arī Ķirbīti, Mellenīti, raudulīgo Hercogu Mandarīnu, dusmīgo Bruņinieku Tomātu, nejaukās grāfienes Ķirses un neizlēmīgo Advokātu Zirni. Kā viss risināsies, uzzināsiet, noklausoties koncertuzvedumu “Jaunie Sīpoliņa piedzīvojumi”, kurā izskanēs gan skaistā un aizrautīgā itāļu mūzika, gan pa kādam tango, tarantellai un pat ļoti populārai latviešu dziesmai.

Koncerta auditorija - bērni no 3 gadu vecuma, ģimenes, jaunāko klašu skolēni.
Programmā: itāļu tautas mūzika netradicionālās aranžijās, Ulda Marhilēviča darbi

Lomās:
Sīpoliņš – Agnese EGLIŅA, klavieres
Ķirbītis – Guna ŠNĒ čells
Mellenīte – Elīna ENDZELE, sitaminstrumenti
Tomāts, Mandarīns – Sergejs JĒGERS, kontrtenors
Zirnis – Dmitrijs BUBINS, cirka mākslinieks
Grāfienes Ķirses – Sigita RAZMINOVIČA un Laima IGAUNE, flautas
RDKS un RHV audzēkņi
Karina BĒRZIŅA, koncerta vadītāja

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti
×
13/02/2018 -
10/04/2018


Sagaidot Latvijas valsts dibināšanas simtgadi 1918.gada 18.novembrī, pieaug interese arī par tās kaimiņvalstīm, kuras līdzīgi kā Latvija savu valstiskuma simtgadi svinēs tuvākajos gados. Viena no šīm valstīm ir Somijas Republika, kas valstisko neatkarību pasludināja 1917.gada 6.decembrī. Sagaidot Latvijas Republikas un Somijas Republikas simtgades, aktualizējas nepieciešamība pētīt vēsturiskos notikumus, kas vieno mūsu valstis.

Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas kā 27.Karaliskais prūšu rezerves batajons 1916.-1917.gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā. 1918.gada 13.februārī Liepājā bataljons zvērēja uzticību Somijas valdībai un pēc tam atgriezās Somijā.

Dokumentāro liecību izstāde "Somu jēgeri Latvijā" iepazīstina ar jēgeriem un to gaitām Latvijā, Latvijas un Somijas Republiku tapšanu, atklāj kopīgo un atšķirīgo Somijas un Latvijas valstu veidošanās un tapšanas procesā un sniedz ieskatu jēgeru tradīciju kopšanu mūsdienās.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Somijas Republikas vēstniecību Rīgā, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāli, Somijas Nacionālo arhīvu, 27.somu jēgeru bataljona tradīciju biedrību un Somu Jēgeru muzeju.

Ieeja: bez maksas
Darba laiks: P.-S. 10-20, Sv. 10-15
Norises vieta: mākslas telpa Civita Nova 1
Organizē: Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Lielais dzintars


Šī būs jau ceturtā radošo industriju konference, kurā pulcēsies tie, kuri meklē iedvesmu radošām idejām un novērtē lielisku atmosfēru. Ar saviem idejām dalīsies 20 domātāji un darītāji, kuru paveiktais rezonējis Latvijā un pasaulē.


Plašāka informācija sekojot līdzi informācijai mājaslapā: subjectcreativity.lv
Organizē: SIA “AD|Diction” sadarbībā ar LPX Events

Programmā:
Lasse Tūresens, Ēriks Ešenvalds un citu komponistu mūzika.

Piedalās:
Guna Zariņa, aktrise
Latvijas Radio koris

Diriģents:
Sigvards Kļava

Režisors:
Vladislavs Nastavševs

Koncertā - izrādē "Naktssardze" Latvijas Radio kora dziedājumi mijas ar aktrises Gunas Zariņas dzejas lasījumiem.
Tēma balstīta Gijoma Apolinēra fantastiskajā dzejolī "Mirušo māja". 
Sajūta kā starpposms starp vienu eksistenci un citu, kā robeža starp šīm paralēlajām pasaulēm. 
Diena un nakts, šī dzīve un tā dzīve, šī gaisma un tā gaisma. Tas nav mēģinājums to izstāstīt, bet izdzīvot.


Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti
Programmā:
Francis Šūberts Trešā simfonija Remažorā D 200
Volfgangs Amadejs Mocarts 12. koncerts klavierēm un orķestrim Lamažorā KV 414
Albans Bergs Trīs daļas no “Liriskās svītas”
Volfgangs Amadejs Mocarts 24. koncerts klavierēm un orķestrim dominorā KV 491
Piedalās:
Kristians Bezeidenhauts, klavieres
Sinfonietta Rīga

Diriģents Normunds Šnē

Pianists Kristians Bezeidenhauts dzimis Dienvidāfrikā, studējis Austrālijā un Ņujokā, bet šobrīd dzīvo Londonā un ar savu talantu sajūsmina klausītājus pasaules vadošajos koncertnamos un festivālos. Šis spilgtais taustiņinstrumentu spēles meistars, kura izkoptais pieskāriens ļauj pārsteidzošā balsī iedziedāties gan klavierēm, gan klavesīnam, gan jo īpaši āmuriņklavierēm, ir pazīstams arī kā izcils Mocarta mūzikas pazinējs.

Mocarts viņa lasījumā skanēs arī šajā programmā, kur līdzās 18. gadsimta Vīnes klasicismam arī atskaņas no 19. gadsimta Vīnes, kādu to piedzīvoja romantiskais dziesminieks Francis Šūberts, kā arī Jaunās Vīnes skolas pārstāvja Albana Berga “Liriskā svīta”.

Bezeidenhauta izsmalcinātās un trāpīgās interpretācijas novērtētas ar vairākām prestižām ierakstu balvām, tostarp ECHO Klassik 2017.


Norises vieta
: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti


Enerģiskais, atraktīvais un skatuviski harizmātiskais LMMDV Melngaiļskolas bigbends 5 gadu jubilejas koncertā klausītājus priecēs ar Raimonda Paula dziesmām, mūziku no teātra izrādēm un leģendārām latviešu kinofilmām. Pie klavierēm būs pats Maestro. Koncerta īpašie viesi - dziedātāji Dināra Rudāne un Ralfs Eilands


Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Melngaiļskolas atbalsta biedrība

Marts


Grupa Tango Sin Quinto 10 gadu pastāvēšanas laikā, izpildot dažādu valstu un kultūru mūziku, šobrīd vēlas uzrunāt savus klausītājus latviešu valodā. To, ko esam piedzīvojuši šo gadu laikā, izspēlēsim oriģinālos jaunā albuma “Klusums” skaņu stāstos.


Klusums ir balta gaisma, kas nāk no saules un ir visu gaismas krāsu sākums. Klusumā ir visas skaņkārtas, emocijas, stāsti un tajā var sadzirdēt vistālāko planētu – sevi un savu iekšējo pasauli.


Koncertā skanēs ne tikai jaunās oriģināldziesmas, kuru autori ir Kārlis Lācis, Edgars Raginskis, Lorete Medne un paši grupas dalībnieki, bet arī grupas vismīļākie skaņdarbi, kas veidojuši tās īpašo skanējumu.


Biļešu cenas: € 8.00 - 18.00


Norises vieta: Kamerzāle
Organizē: Willow music

Aprīlis
×
21/04/2018
sestdiena 18:00


Soliste:
Guna ŠNĒ / čells

Diriģents:
Normunds ŠNĒ

Liepājas Simfoniskais orķestris

Programmā:
 Filips Glāss - Pirmais čellkoncerts
Žans Sibēliuss - Piektā simfonija Mibemolmažorā op. 82

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris


Latvijas nacionālās kultūras sakņu un simbolu dzimšanas vieta. Valsts karoga un Himnas šūpulis, gara gaismas - izglītības aizsākšanās un Dziesmu svētku pirmsākums. Vidzeme - latviešu pašapziņas un patriotisma mošanās vieta. Skolotāju, dzejnieku, rakstnieku, komponistu, mākslinieku iedvesmas, dzīvošanas un atgriešanās vieta - romantiskās un ideālās Latvijas sapņojumu vieta, brīvu un izglītotu cilvēku identitātes apzināšanās un veidošanās vieta. No mītiskās pasaules un aizlaikiem nākušas zīmes modina, uzrunā tekstos un zemtekstos, liek gūt, atgūt, dzimt un atdzimt, kāpt kalnā, kur nebeidzams ceļš uz priekšu, uz sapni.
/Guna Kalnača/

Piedalās:
Latvijas Radio koris, solisti.
Muzikālais vadītājs un diriģents: Sigvards Kļava
Izstādes veidotāji: Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics, "Dd studio"

Viens no vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades projektiem “Latvijas gredzens” ir Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Sigvarda Kļavas izlolots. Četros konceptuāli atšķirīgos gredzenos, muzikālos kopumos tiks izceltas un parādītas katra Latvijas novada īpatnības, bagātības un enerģiju no vietējo cilvēku skatupunkta. Latgales unikālais kultūras mantojums ar tās fenomenu – tradicionālo muzicēšanu un katoļu baznīcas tradīciju mijiedarbību, Kurzemes jūras spēka caurstrāvošanās cilvēku ikdienā, Vidzemes nacionālā stīga un patriotisma simboliskā telpa un Zemgale kā apvāršņa plašums, kurā satiekas dvēseļu upes.

Ideja realizēsies 16 koncertuzvedumos, kas cikliski tiks izrādīti četrās Latvijas koncertzālēs. Katra novada gredzenu veidos cita mākslinieciskā un radošā komanda: Inese Mičule, Reinis Suhanovs, Roberts Rubīns, Māris Sirmais, Inese Zandere, Katrīna Neiburga, Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics un “Dd studio” , Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Radio bigbends, Liepājas Simfoniskais orķestris un citi. Kā nemainīgs lielums projektā piedalīsies idejas autors Sigvards Kļava un Latvijas Radio koris.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti
×
28/04/2018
sestdiena 14:00


Dons pirmo reizi viesosies Liepājas koncertzālē ar akustisko koncerttūri "Dons. Pa Ceļam". 

"Jūtos bezgala gandarīts, ka Latvijas simtgadē būs iespēja apceļot Latviju, tikties ar klausītājiem un vienoties kopīgā dziesmā," - tā par gaidāmo koncertu saka Dons.

Koncerttūrē "Pa ceļam" Dons atskaņos gan klausītāju iemīļotas dziesmas, gan programmu no jaunā albuma "Pa ceļam", kas iznāks 2018. 14. februārī.

Biļetes pieejamas interneta veikalā www.ekase.lv, t/c «Spice» info centrā, mūzikas veikalā «Randoms», kā arī koncertzāles «Lielais dzintars» informācijas centrā.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Autoosta 1984
×
28/04/2018
sestdiena 19:00


Dons pirmo reizi viesosies Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" ar akustisko koncerttūri "Dons. Pa Ceļam".


"Jūtos bezgala gandarīts, ka Latvijas simtgadē būs iespēja apceļot Latviju, tikties ar klausītājiem un vienoties kopīgā dziesmā," - tā par gaidāmo koncertu saka Dons.

Koncerttūrē “Pa ceļam” Dons atskaņos gan klausītāju iemīļotas dziesmas, gan programmu no jaunā albuma “Pa ceļam”, kas iznāks 2018. 14. februārī.

Biļetes pieejamas interneta veikalā www.ekase.lv, t/c «Spice» info centrā, mūzikas veikalā «Randoms», kā arī koncertzāles «Lielais dzintars» informācijas centrā.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Autoosta 1984

Maijs
×
08/05/2018
otrdiena 19:00


2018.gada martā 80 gadu jubileju svinēs izcilā un leģendārā Dailes teātra aktrise Olga Dreģe, šim notikumam par godu tiks rīkoti vērienīgi aktrises jubilejas koncerti (režisors - Valdis Liepiņš). Pirmais no tiem notiks mākslinieces dzimšanas dienā - 1.martā, turklāt pavisam īpašā vietā - nesen restaurētajā VEF Kultūras pilī!

Koncerts būs kā saruna par piedzīvoto, pārdzīvoto sapni - no pagātnes līdz šodienai," ieskicē māksliniece, kura šajos koncertos sev līdzās uz skatuves aicinās savus skatuves partnerus no neskaitāmajām filmām un teātra izrādēm, kas šajos gados nospēlētas.  Koncerta laikā uz lielā ekrāna tiks demonstrēti fragmenti no nozīmīgākajām kinofilmām un teātra izrādēm, kur gaviļniece piedalījusies.
 
Koncertos piedalīsies: Jānis Streičs, Uldis Dumpis, Baiba Indriksone, Lolita Cauka, Ausma Kantāne, Diāna Zande, Gundars Āboliņš, Valdis Liepiņš, Jānis Paukštello, koris "Balsis" , "Knīpas un knauķi" u.c., katrā pilsētā viesu sastāvs būs mainīgs, 1.marta koncertā - Olgas Dreģes dzimšanas dienā un jubilejas koncertu sērijas atklāšanas koncertā - būs visi!

 
Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Art Management Group, SIA


Piedalās: 

Ilze Zariņa / vijole

Liepājas Simfoniskais orķestris


Diriģents: Gintars Rinkevičs


Programmā: Arams Hačaturjans - Koncerts vijolei un orķestrim reminorā

Sergejs Rahmaņinovs - Otrā simfonija miminorā op. 27


Biļetes: € 7-20

Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris

Novembris


Zemgale ir arkla un zobena zeme, kur auglība mijas ar nāvi. Tajā skan militāri marši un sēru mūzika, kanonizētas leģendas un pašapzinīgas pūtēju zaļumballes. Plašie tīrumi pārvēršas karalaukos un kapulaukos, kas atkal pārtop tīrumos, un tajos izaug latviešu literārā valoda, pirmie prezidenti un valstsvīri, diži dzejnieki un stipras dzejnieces. Zemgales mērogs ir apvāršņa plašums, un Latvijas valsts tajā ir kāLielupe, kuras palos atkal satiekas vēstures līdzenumā izkliedētās dvēseļu upītes.
/Inese Zandere/

Piedalās:
Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbends, solisti.
Muzikālais vadītājs un diriģents: Sigvards Kļava
Libreta autore: Inese Zandere
Režisors, video mākslinieks: Roberts Rubīns

Viens no vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades projektiem “Latvijas gredzens” ir Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Sigvarda Kļavas izlolots. Četros konceptuāli atšķirīgos gredzenos, muzikālos kopumos tiks izceltas un parādītas katra Latvijas novada īpatnības, bagātības un enerģiju no vietējo cilvēku skatupunkta. Latgales unikālais kultūras mantojums ar tās fenomenu – tradicionālo muzicēšanu un katoļu baznīcas tradīciju mijiedarbību, Kurzemes jūras spēka caurstrāvošanās cilvēku ikdienā, Vidzemes nacionālā stīga un patriotisma simboliskā telpa un Zemgale kā apvāršņa plašums, kurā satiekas dvēseļu upes.

Ideja realizēsies 16 koncertuzvedumos, kas cikliski tiks izrādīti četrās Latvijas koncertzālēs. Katra novada gredzenu veidos cita mākslinieciskā un radošā komanda: Inese Mičule, Reinis Suhanovs, Roberts Rubīns, Māris Sirmais, Inese Zandere, Katrīna Neiburga, Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics un “Dd studio” , Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Radio bigbends, Liepājas Simfoniskais orķestris un citi. Kā nemainīgs lielums projektā piedalīsies idejas autors Sigvards Kļava un Latvijas Radio koris.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti

Par mums

Sapnis par savu, plašu koncertzāli Liepājā bijis jau teju gadsimtu sens un realizējies 2015.gada nogalē. Jaunā koncertzāle „Lielais dzintars" ir reģionālu kultūras un pasākumu norišu centrs, mājvieta Liepājas Simfoniskajam orķestrim, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai, kā arī ēkas apsaimniekotājam un pasākumu producentiem - SIA „Lielais Dzintars".


Koncertzāles „Lielais dzintars" platība aptver 14'126 m² astoņu stāvu augstumā. Tajā darbojas trīs koncertzāles - Lielā zāle ar 1000 skatītāju vietām, Kamerzāle – ar 200 vietām un Eksperimentālā skatuve ar 120 vietām, kuras papildina mākslas telpa Civita Nova ēkas 1.stāvā, spoguļu zāle 6.stāvā, kā arī kafejnīca un restorāns "TINTO".




Izcilā austriešu arhitekta, Prof. Folkera Gīnkes veidotā koncertzāles arhitektoniskā koncepta pamatā ir Latvijas un Baltijas jūras krastā esošais Liepājas simbols – dzintars, kā arī tās funkcija kā mākslas un kultūras centram. Ēkas arhitektūra ir kā iedzintarota, laikā un dzintarā sastingusi mūzika.


Tās akustiku un apgaismojumu veidojuši pasaules līderi savā jomā: Prof. Karlheincs Millers (Müller-BBM, Vācija) un Bartenbach (Vācija) tās dibinātāja Prof. Kristiāna Bartenbaha vadībā.


Koncertzāles "Lielais dzintars" īpašais veidols, unikālais iekšējais plānojums un izcilā akustika ļauj apgalvot, ka šī, visam Baltijas jūras reģionam nozīmīgā kultūras centra apmeklējums katram viesim kļūs par neaizmirstamu notikumu.


Šobrīd brīvu vakanču nav.

Aktuālie iepirkumi
Noslēgtie iepirkumi
Dokumenti
INFORMATĪVIE ATBALSTĪTĀJI
RADIO SWH


KURZEMES RADIO

Mūzikas saule

FINANSIĀLIE ATBALSTĪTĀJI

Ēka

FOLKERS GĪNKE ir diplomēts arhitekts un arhitektūras profesors. Dzimis Volfsbergā, 1947. gadā. Studējis arhitektūru un filozofiju Grācā un Vīnē. Sadarbojies ar Mereti Matternu (Minhene, Berlīne) un Ginteru Domenigu (Grāca, Vīne). 1981. gadā atvēris arhitektūras biroju Grācā, partnerbiroji Berlīnē, Londonā, Vīnē un Rīgā. F. Gīnke ir pasniedzis arhitektūras un dizaina lekcijas Eksperimentālās Arhitektūras Institūtā, /studio3 Insbrukas Universitātē, Jēlas universitātē ASV, Londonas Universitātes koledžā Lielbritānijā, Buenosairesas universitātē Argentīnā u.c. Viņš ir Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas un Latvijas arhitektu savienības biedrs, un Vācijas arhitektu savienības goda biedrs. 

Koncertzāles akustiku veidojis Prof. Karlheincs Millers (Vācija, uzņēmums Müller-BBM), viens no pasaules izcilākajiem akustiķiem, kurš izstrādājis teātru un koncertzāļu akustiskos risinājumus Ņujorkā, Pekinā, Maskavā, Pēterburgā, Zalcburgā, Venēcijā, Romā u. c. kultūras galvaspilsētās. 

Ēkas arhitektoniskā ideja radās 2003.gadā, kad tā laika Liepājas Simfoniskā orķestra vadītāja Imanta Rešņa iniciēta, Liepājas domes un Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā starptautiskajā skiču projektu konkursā uzvarēja austriešu arhitekta Folkera Gīnkes darbs, kam vēlāk tika dots nosaukums „Lielais dzintars”.

Koncertzāles projektu ir veidojusi starptautiska komanda, kuras sastāvā strādāja gan Austrijas, gan Vācijas un Latvijas eksperti un 24 biroju pārstāvji uzņēmuma „Volker Giencke & Company” vadībā.

PROJEKTA POSMI
2003. g. – metu konkurss
2004. g. – adaptācijas projekts
2006. g. – skiču projekts
2008. g. – 2011. g. – tehniskais projekts
2013. g. 1. augusts – parakstīts būvdarbu un autoruzraudzības līgums
2013. g. 4. oktobris – ielikts pamatakmens
2014. g. 30. augusts – spāru svētki, “Lielais dzintars” sasniedzis augstāko jumta daļas līmeni – 30 metri.
2015. g. 12. augusts –  būvobjekts nodots ekspluatācijā.




PROJEKTĒŠANA
Būvkonstrukcijas – Johans Bīrners (Zivilingenieur für Bauwesen, Austrija)
Skatuves tehnoloģijas – Buhnenplannung Walter Kottke Ingenieure GmbH (Vācija)
Gaismas tehnoloģijas – Bartenbach Lichtlabor GmbH (Austrija)
Akustika - Prof. Karlheinz Müller, Müller BBM (Vācija)

BŪVNIECĪBA
Būvnieks – SIA Merks (Latvija)

Piedzīvo dzintaru virtuālajā realitātē
Izcila akustika un funkcionalitāte simfoniskā orķestra, džeza, kora, popmūzikas, baleta un citu liela sastāva māksliniecisko apvienību koncertiem un izrādēm, kā arī kongresu, konferenču un semināru norisei. Sēdvietu skaits: līdz 1000.
Izcila akustika solo un kameransambļu koncertiem. Īpaši piemērota neliela mēroga semināru, lekciju un banketu organizēšanai. Platība: 170 m2. Sēdvietu skaits: līdz 200 (144 parterā un 56 balkonā).
Zāle piemērota saviesīgiem pasākumiem, neformālai komunikācijai, konferencēm, semināriem un korporatīviem pasākumiem. Īpašs skaists panorāmas skats no stiklotās zāles paveras saulrieta laikā. Platība: 278,4 m2. Zāles sēdvietu izvietojumu iespējams mainīt, piemērojot pasākuma mērķim.

Rezidenti

Liepājas Simfoniskais orķestris ir klasisks simfoniskais kolektīvs, kas nes dižā Eiropas simfonisma tradīcijas. Orķestra spēks ir kompetence Eiropas klasiskās un romantiskās mūzikas atskaņošanā. Džeza un rokmūzikas stilistikas pārvaldīšana ļauj tam uzrunāt plašas auditorijas un rast arvien jaunus Liepājas Simfoniskā orķestra draugus. Skaņas mīlestība Liepājas Simfonisko orķestri vieno ar cilvēkiem visā pasaulē neatkarīgi no vecuma, ādas krāsas vai nodarbošanās.

www.lso.lv

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas struktūrvienība - Emiļa Melngaiļa Mūzikas skola pašlaik ir vienīgā vidējās profesionālās izglītības iestāde Dienvidkurzemē, kurā var iegūt mūziķa kvalifikāciju. Profesionālās ievirzes programmās (bērnu mūzikas skolā) un profesionālās vidējās izglītības programmās (mūzikas vidusskolā) kopā šobrīd izglītību iegūst 386 audzēkņi.


Skolas pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks Ādolfs Ābele dibināja Liepājas Tautas konservatoriju, taču Emiļa Melngaiļa vārdu tā nes kopš 1954. gada. Sākot ar 2016. gada 1. septembri skola reorganizācijas rezultātā apvienota ar Liepājas Mākslas un dizaina vidusskolu, iegūstot nosaukumu Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola.


Mūzikas skolā tiek īstenotas daudzveidīgas izglītības programmas – taustiņinstrumentu, stīgu instrumentu, sitaminstrumentu un pūšaminstrumentu spēle, kā arī vokālā mūzika, diriģēšana un mūzikas vēsture un teorija. Tām klāt pēdējo gadu laikā nākušas divas jaunas programmas – mūzika (džeza un populārā mūzika) un mūzikas projektu vadība.


Skolā strādā profesionāli un augsti kvalificēti pedagogi, pie kam – ik gadus pedagogu personālam pievienojas arvien jauni mācībspēki.


Audzēkņiem ir plašas iespējas piedalīties skolā notiekošajās meistarklasēs, doties pieredzes apmaiņas braucienos, iesaistīties radošos projektos, kā arī muzicēt dažādos kolektīvos: meiteņu korī, zēnu korī, zvanu ansamblī, simfoniskajā orķestrī, pūtēju orķestrī un bigbendā. Un tas viss vienam mērķim – lai audzinātu stipru, pārliecinātu paaudzi, kas nākotnē veidos Liepājas un Latvijas kultūru, kas ir viena no mūsu lielākajām bagātībām.


www.lmmdv.lv


Tinto ir lieli jaunumi - esam iemājojuši arī Liepājā, jaunajā, skaistajā Liepājas simbolā - Lielajā Dzintarā.

Paies laiks, kamēr mūs iepazīs liepājnieki un Liepājas viesi, bet jau tagad darbojamies pilnā sparā, piedāvājot gan brokastis, gan dienas pusdienas, launagu Lielā Dzintara pirmā stāva kafejnīcā un vēlās pusdienas vai vakariņas septītā stāva restorāna, kuram ir viens no īpašākajiem Liepājas panorāmas skatiem.

Tinto Liepājā piedāvā ne tikai izlasi ar lieliskajām tapām, zupām, salātiem, pamatēdieniem un desertiem,  bet arī labāko vīnu izlasi un Segafredo kafiju.

Nāc ciemos uz Radio ielu 8, Liepājā.

Tālrunis saziņai un restorāna rezervācijām: 63451072, 63451079

Darba laiks kafejnīcai: P. - S. 10.00 - 22.00, Sv. 10.00 - 16.00

Darba laiks restorānam: O. - S. 15.00 - 22.00, Sv., P - slēgts


www.tinto.lv

Pakalpojumi

Izcila akustika un funkcionalitāte

Starptautiski atzītā arhitektūras pērle - Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” piedāvā ekskursijas grupām! Gida pavadībā ielūkosieties kosmosa kuģim un vīnogu dārzam līdzīgajā Lielajā zālē un citās koncertu un mākslas telpās, no kurām paveras brīnišķīgs panorāmas skats uz pilsētu.  Ekskursijas laikā tās dalībnieki tiek iepazīstināti ar interesantiem faktiem par jaunceltni, tās tapšanas gaitu, māksliniecisko programmu un mājas plašajām iespējām. 

Ekskursijas cena - 2,50 eiro pieaugušajiem, 1,50 eiro skolniekiem, studentiem, pensionāriem un invalīdiem, savukārt bērniem līdz 7 gadu vecumam - ekskursija ir bez maksas.

Ja grupā ir mazāk par 10 personām, ekskursijas maksa – 20 eiro

Sīkāka informācija un pieteikšanās, zvanot uz koncertzāles “Lielais dzintars” informācijas centra tālruni 634 24 555 vai sūtot vēstuli uz elektronisko pastu: info@lielaisdzintars.lv


Informācijas centra darba laiks no pulksten 10 līdz 20, svētdienās no 10 līdz 15.

Informācijas centrā apmeklētāji var saņemt informāciju par Liepāju un koncertzāli, iegādāties ar arhitektūru, mākslu un kultūru saistītas grāmatas un suvenīrus, kā arī pieteikt ekskursijas “Lielajā dzintarā”.

Informācijas centrā darbojas "Biļešu paradīzes" un "Biļešu servisa" kases, kurā iespējams iegādāties biļetes uz “Lielā dzintara” un citiem kultūras pasākumiem visā Latvijā.

Ar koncertzāles informācijas centra darbiniekiem iespējams sazināties pa tālruni 634 24555, kā arī rakstot uz elektronisko pastu - info@lielaisdzintars.lv .


Informācijas centra darba laiki:


P - S:  10.00 - 20.00
Sv.:     10.00 - 15.00
Kā arī stundu pirms pasākuma sākuma



SIA “Lielais Dzintars” organizēto pasākumu atlaides :
 
Skolēniem, studentiem – 25% (uzrādot skolēnu, studentu apliecību)
Pensionāriem – 20% (uzrādot pensionāru apliecību)
Skolotājiem, pasniedzējiem – 20% (uzrādot ITIC karti)
I/II grupas invalīdiem - 50%* (uzrādot apliecību)
*cilvēku ratiņkrēslos, neredzīgu vai cilvēku ar redzes traucējumiem pavadoņiem - 50%
 
Grupu biļetes:
Biļetēm no 7 līdz 15 eiro:
10-19 personas – 10%
20-29 personas – 20%
30+ personas – 30%

Biļetēm virs 15 eiro:
10-19 personas – 10%
20-29 personas – 15%
30+ personas – 20%
 
Goda un Gada liepājniekiem - 30%
 
Ģimenes biļetes:
2 pieaugušie+2 bērni (vai vairāk) – 20%
1 pieaugušais+2 bērni (vai vairāk) – 20%
 
• Visas atlaides tiek piemērotas SIA “Lielais Dzintars” organizēto pasākumu biļetēm, kas maksā sākot no 7 eiro. Atlaides netiek summētas.
• Iegādājoties biļeti un apmeklējot pasākumu, kopā ar biļeti jāuzrāda atlaidi apliecinošs dokuments.
• Pieejamais biļešu skaits ar atlaidēm var būt ierobežots.
• Uz vakara pasākumiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, bērni līdz 7 gadu vecumam netiek ielaisti.
• Apmeklētājiem ratiņkrēslos un viņu pavadonim, iepriekš piesakoties, piedāvājam īpašas vietas parterā. Īpašās biļetes iespēja pieteikt personīgi ierodoties koncertzāles “Lielais dzintars” Informācijas centrā, zvanot pa tālruni +371 63424555 vai rakstot uz info@lielaisdzintars.lv 
• Informācijas centra darbinieks - kasieris informēs koncertzāles Klientu apkalpošanas daļu, kas nodrošinās vietu pieejamību. Ierodoties uz pasākumu, lūdzam vērsties Informācijas centrā, kura personāls palīdzēs nokļūt vajadzīgajā stāvā un sēdvietā. Ēkā ierīkots panorāmas lifts, lai apmeklētāji ar kustību traucējumiem varētu nokļūt nepieciešamajā ēkas stāvā.

Foto, Video