Kalendārs
Aktualitātes
Augusts
  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10
  • 11
  • 12
  • 13
  • 14
  • 15
  • 16
  • 17
  • 18
  • 19
  • 20
  • 21
  • 22
  • 23
  • 24
  • 25
  • 26
  • 27
  • 28
  • 29
  • 30
  • 31
Šodien


Turpinot pagājušajā gadā iesākto tradīciju, Liepājas mākslas foruma ietvaros liepājniekiem un pilsētas viesiem tiks sniegta iespēja skatīt laikmetīgās mākslas darbu sēriju.

“Lielā dzintara” iekštelpās mākslas telpas Civita Nova ekspozīcijā līdz 30.oktobrim būs apskatāma daļa no Latvijas simtgadei veltītā projekta “Lielzemes laikmetīgās mākslas muzejs”. Projekta darbu autori ir mākslinieki Kārlis Vērpe, Margo Zālīte, Aigars Bikše, Andris Vītoliņš un Ilze Supe. “Lielzemes laikmetīgās mākslas muzejs” mākslas baudītājus pārsteigs ar lielizmēra mākslas objektiem, kā arī tēlniecības darbiem un lielformāta gleznojumiem.

Multimediālas instalācijas, gleznojumi un vides objekti aicinās baudīt mākslu ne tikai koncertzāles mākslas telpā Civita Nova, bet arī Liepājas pilsētvidē.
 
Mākslas sesijas ietvaros tika turpināta arī tradīcija ik gadu foruma laikā dāvināt pilsētai vienu sakoptu brandmūri Liepājas pilsētvidē. Pagājušā gada vasarā pilsētas centrā tapa lielformāta gleznojums "Skaņu vīrs", kura autori bija jaunie mākslinieki Dainis Rudens un Ēriks Caune. Šovasar lielformāta sienas gleznojumu izveidojis pieredzējušais mākslinieks, liepājnieks Uldis Rubezis.

Pilsētvidē liepājniekus uz pārdomām mudinās Indriķa Ģelža multimediālā instalācija “Tikšanās” un Ivara Drulles skulptūra “Enģeļu dziesmu klausītājs”, kas būs apskatāmas līdz 30.septembrim.
 

Organizē: "Lielais dzintars"
Augusts
×
28/08/2016
svētdiena 11:00


Svētdien, 28. augustā liepājnieki un pilsētas viesi pulksten 11 laipni aicināti pievienoties ekskursijai pa koncertzāli “Lielais dzintars” gida pavadībā.   

Vasaras sezonā ekskursijas pa tūristu iemīļoto objektu tiks piedāvātas katru svētdienu, vienotā laikā.

Sīkāka informācija par cenām un pieteikšanās, zvanot uz Informācijas centra tālruni 634 24 555.

Maksa: 1.50-2.50 eiro
×
28/08/2016
svētdiena 13:00


Svētdien, 28. augustā liepājnieki un pilsētas viesi pulksten 13 laipni aicināti pievienoties ekskursijai pa koncertzāli “Lielais dzintars” gida pavadībā.    

Vasaras sezonā ekskursijas pa tūristu iemīļoto objektu tiks piedāvātas katru svētdienu, vienotā laikā.

Sīkāka informācija par cenām un pieteikšanās, zvanot uz Informācijas centra tālruni 634 24 555.

Maksa: 1.50-2.50 eiro


Dramaturgs: Andris Kalnozols
Režisori: Andris Kalnozols, Marta Elīna Martinsone
Scenogrāfs: Uģis Bērziņš
Lomās: Andrejs Možeiko, Ivars Krasts, Edgars Kaufelds
Mūzikas autori: Ivars Krasts, Toms Auniņš
Horeogrāfe: Katrīna Albuže
Gaismu mākslinieks: Rūdolfs Kugrēns



Agrāk viņu sauca par Kasparu G. Tagad viņš ir Benzīnvīrs. Netīrs, ģērbies vienās skrandās, viņš klaiņo pa dažādiem Latvijas benzīntankiem, elpo benzīnu un ļoti daudz smejas. Dažkārt viņu arestē kādas pašvaldības policija, aizved ārstēties, bet viņš vienmēr izbēg. Viņš izbēg, lai atgrieztos savā pasaulē, pilnā pārsteidzošu tēlu un notikumu.

„Par Benzīnvīru es uzzināju diezgan daudz. Tik daudz, ka sapratu: es negribu to stāstīt. Es gribu parādīt – un reizē ar aktieriem un skatītājiem ielūkoties viņa pasaulē.

Rakstot “Benzīnvīru”, sapratu, cik ļoti svarīgs ir skata punkts, no kura uzlūkojama Kaspara G. biogrāfija. Šis punkts man māca – ir jāiztēlojas laimīgs Benzīnvīrs,” stāsta izrādes autors Andris Kalnozols.

Izrādes ilgums: 1 h 40 min.

Izrāde nav ieteicama jauniešiem līdz 16 gadu vecumam.

Norises vieta: Eksperimentālā skatuve

Organizē: "Lielais dzintars"


ideja, koncepts horeogrāfija, izpildījums: Kristīne Brīniņa
gaismas un skaņas tehniskais atbalsts:  Pēteris Brīniņš
tehniskais atbalsts: Kārlis Lapiņš
izrādes producente: Zane Estere Gruntmane


“I’m a really shy person” ir horeogrāfes Kristīnes Brīniņas mono izrāde. Tās ideja ir tapusi iedvesmojoties no diriģenta Andra Nelsona, vērojot viņu darbībā un klausoties intervijas. Horeogrāfi dziļi aizkustināja mākslinieka atklātība, vienkāršība un mīlestība pret to, ko viņš dara. Šobrīd Kristīne diriģentu varētu dēvēt par savu varoni. Tas, ka Nelsons tieši šogad ir saņēmis prestižo“Grammy” mūzikas balvu ir tīrā sagadīšanās, jo izrādes stāsts nav par karjeras panākumiem, bet par spēju būt ar atvērtu sirdi. Kristīnei radās vēlēšanās spēt tikpat dabiski un vienkārši runāt par sevi un savu aicinājumu. Nelsona pārdomas ir precīzi izteikušas mākslinieces personīgās izjūtas un iemeslus, kādēļ viņa nodarbojas ar savu profesiju - deju. Ar teksta, mūzikas, ķermeņa valodas un fantāzijas starpniecību horeogrāfe centīsies iemiesoties apbrīnotajā māksliniekā, ar cerību tajā saskatīt sevi. Domājot par diriģenta un orķestra attiecībām, Kristīne vēlas, lai izrāde ir ne tikai personīgs stāsts, bet, lai tā ir arī aicinājums skatītājiem pievērst uzmanību kustībām un darbībām, ko mēs izpildām ikdienā un kādu “skanējumu” tās rada sabiedrībā un notikumos ap mums.

KRISTĪNE BRĪNIŅA vairāk kā 5 gadus regulāri strādā kā neatkarīga horeogrāfe un dejotāja Latvijā un ārpus tās robežām (Kiprā, Norvēģijā, Islandē, ASV un Korejā). Horeogrāfe ir radījusi vairākas solo izrādes, sadarbojoties ar citiem māksliniekiem, kā arī savā radošā darbā iesaistījusi noteiktas sociālās grupas. Kristīnes darbi ir vairākkārtīgi novērtēti ikgadējā Teātra Gada balvā “Spēlmaņu nakts”, kā arī saņēmusi ārvalstu kritiķu atzinības.  Horeogrāfi ļoti iedvesmo cilvēki un viņas radošā darba trajektorija izzina dažādus veidus, kā pārnest ikdienas pieredzi uz skatuvi. Savos darbos Kristīne tiecas izdzēst robežas starp ikdienas dzīvi un skatuves mākslu. Viņa vēlas izcelt mākslu ārpus elitārās nozīmes un radīt tiešāku un skatītājam pieejamāku dejas izpausmes veidu, lai veidotu dziļākas zināšanas un empātiju pret sevi un pasauli. Kopš 2014. gada Kristīne dzīvo un strādā Cīravā, veicinot mākslas pieejamību Kurzemes reģionā.

producents: PIGEON-BRIDGE (tulk. Baložu tilts) ir laikmetīgās skatuves mākslas producentu kompānija, kas jau savā nosaukumā slēpj tās pamatbūtību - būt TILTAM (angļ.val. bridge), kas vieno drosmīgas idejas ar zinātkāriem māksliniekiem, mākslas profesionāļus un mākslas disciplīnas; jauc attiecību robežas jautājumu izvirzīšanā un to izpratnes veidošanā ārpus esošajām teritorijām un laika nogriežņiem dzīves ritējumā; ir satikšanās vieta māksliniekiem, producentiem un notikuma lieciniekiem - skatītājiem. Un BALODIS (angļu val. pigeon) kā viens no vistalantīgākajiem putniem, kurš ne vien zina kā izdzīvot, bet arī prot lidot, diferencēt un reflektēt tā, lai atklātu jaunus lidojumu apvāršņus un saglabātu ceļu mājup. Pēc savas būtības tā ir kā platforma, kas rosina kultūras daudzveidību un veicina jaunu sadarbības formu attīstību. Līdz šim PIGEON-BRIDGE ir producējis piecas izrādes no kurām pēdējās trīs 2015./2016. gada sezonā tika nominētas ikgadējai teātra Gada balvai “Spēlmaņu nakts”. Izrāde “Atgriešanās” saņēma balvu Gada sasniegums laikmetīgajā dejā. Vairākas izrādes ir piedalījušās dažādos lokālos un starptautiskos festivālos un platformās: festivālos “Laiks Dejot”, “Baltic New Dance” Lietuvā, Ziemeļu-Baltijas valstu dejas platformas kedja tikšanās reizē Marianhamā, Somijā, festivālos “Positivus” un “Homo Novus”. Savukārt starpvalstu sadarbības stiprināšanai organizācija ik gadu realizē ārvalstu mākslienieku viesizrādes, sadarbības projektus un radošās darbnīcas radošo profesiju pārstāvjiem. Plašāk: www.pigeonbridge.com

līdzproducents: CITA ABRA ir jauniešu neformālās izglītības un kultūras centrs, multifunkcionāla koncertzāle un mākslinieku rezidenču centrs, kas atrodas Kurzemes tālajā krastā - Cīravā. Rezidenču centrā, Cīravas Kultūrdzirnavās, ir viesojušies un arī regulāri strādā kā lokālie, tā ārvalstu mākslinieki, noritējuši vairāki koncerti un interaktīvi mākslas pasākumi, izrādes. “Cita Abra” misiju realizē Kristīne un Pēteris Brīniņi un viņu domubiedri, kā arī Cīravas iedzīvotāju saime. www.citaabra.lv


Izrādi finansiāli atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds


Norises vieta: Kamerzāle

Producents: “Pigeon-bridge”, līdzproducents “Cita Abra”


Piedalās:
ideja, horeogrāfija, izpildījums: Agnese Bordjukova
ideja, dramaturģija: Rasa Niurkaite (LT/UK)

mūzikas autors: Edgars Rubenis
video mākslinieks: Ivars Šmits
scenogrāfe: Anda Skrējāne
gaismu mākslinieks: Rainers Kornhubers
tehniskais atbalsts:  Kārlis Lapiņš
radošā producente: Zane Estere Gruntmane

Izrādes" Bērnības sapnis" video: https://vimeo.com/178868994

Izrādes pamatā izpēte par cilvēka personības veidošanos.
Mums katram kaut kas no sevis ir apslēpts. Jau no pirmā brīža, kad sākam saskarties ar citiem – ar sabiedrību, mēs sākam ko atklāt par apkārtējiem, bet vispirms, protams, par sevi pašiem. Ar laiku katrs no mums saprot, ka ne visas viņa personības puses ir vēlamas, un, cenzdamies palikt sabiedrības daļa, tiecas tās sevī noliegt.  Šīs puses tiek nomāktas un nobēdzinātas no acīm. Taču tās nepazūd.

Junga skolas piekritēji ieviesa ēnas jēdzienu jeb psihes daļu, kas glabā tās īpašības, ko cilvēks sevī izvēlas noliegt. Ēna sastāv ne tikai no tām sabiedrībai nepieņemamajām mūsu iedabas daļām, ko varētu saukt par negatīvām, bet, galvenais, ēna ietver sevī vitālo enerģiju, spontanitāti un brīvību, kuras mēs esam pazaudējuši savā augšanas procesā.

Kāpēc mēs tik viegli aizmirstam savus Bērnības sapņus un paši kļūstam tikai par sociālām funkcijām?  Indivīdam mūsu sabiedrībā tiek pakāpeniski atņemtas morālās tiesības pašam lemt par to, kā nodzīvot savu dzīvi, tā vietā viņu pārvaldot, uzturot un apmācot kā sociālu vienību. Mūs interesē uztaustīt veidus, kā iepazīt savu ēnas pusi, lai no jauna atklātu brīvību dzīvot pašiem savu dzīvi. Tas ir ilgs un sarežģīts process, bet pirmais solis šai ceļā ir pieņemt savu ēnu. Jo vairāk kāds cenšas šo savu pusi noliegt un uzturēt savu „vieglo, akceptējamo” ārieni, jo vairāk žņaugu viņš jūt… Jo spožāka ir gaisma, jo tumšāka arī ēna… Cik ilgi var tikt noliegta ēna, pirms tā pārņem varu?

“Dejas Anatomija” (DA) ir šobrīd Latvijā vienīgā laikmetīgās dejas apvienība, kas regulāri veido un piedalās dejas izrādēs ne vien kā kolektīvs, bet arī kā individuālas mākslinieces. DA savā darbības virzienā akcentē jaunu formu un dejas izpausmju tehnikas meklējumus, kā arī dejas sintēzi ar citām mākslas jomām. Apvienības veidotās izrādes ir vairākkārtīgi nominētas ikgadējā Teātra Gada balvā “Spēlmaņu nakts”.  www.dejasanatomija.lv

Horeogrāfe Agnese Bordjukova ir viena no apvienības dalībniecēm jau no pašiem pirmsākumiem. Viņa ir veidojusi tādas izrādes kā “3/4 Ūdens” (2012) sadarbībā ar mūziķi Laimu Jansoni, “Dunkani - dīvaiņi vai pravieši” (2012) sadarbībā ar dejas kritiķi un dramaturģi Intu Balodi un Mežonīgā triloģija (2015) sadarbībā ar  Laimu Jansoni un “Pigeon-bridge”. Horeogrāfei sadarbība ir bijusi arī ar tādiem režisoriem kā Varis Klausītājs, Andrejs Jarovojs, Aija Uzulēna.  

producents
: PIGEON-BRIDGE (tulk. Baložu tilts) ir laikmetīgās skatuves mākslas producentu kompānija, kas jau savā nosaukumā slēpj tās pamatbūtību - būt TILTAM (angļ.val. bridge), kas vieno drosmīgas idejas ar zinātkāriem māksliniekiem, mākslas profesionāļus un mākslas disciplīnas; jauc attiecību robežas jautājumu izvirzīšanā un to izpratnes veidošanā ārpus esošajām teritorijām un laika nogriežņiem dzīves ritējumā; ir satikšanās vieta māksliniekiem, producentiem un notikuma lieciniekiem - skatītājiem. Un BALODIS (angļu val. pigeon) kā viens no vistalantīgākajiem putniem, kurš ne vien zina kā izdzīvot, bet arī prot lidot, diferencēt un reflektēt tā, lai atklātu jaunus lidojumu apvāršņus un saglabātu ceļu mājup. Pēc savas būtības tā ir kā platforma, kas rosina kultūras daudzveidību un veicina jaunu sadarbības formu attīstību. Līdz šim PIGEON-BRIDGE ir producējis piecas izrādes no kurām pēdējās trīs 2015./2016. gada sezonā tika nominētas ikgadējai teātra Gada balvai “Spēlmaņu nakts”. Izrāde “Atgriešanās” saņēma balvu Gada sasniegums laikmetīgajā dejā. Vairākas izrādes ir piedalījušās dažādos lokālos un starptautiskos festivālos un platformās: festivālos “Laiks Dejot”, “Baltic New Dance” Lietuvā, Ziemeļu-Baltijas valstu dejas platformas kedja tikšanās reizē Marianhamā, Somijā, festivālos “Positivus” un “Homo Novus”. Savukārt starpvalstu sadarbības stiprināšanai organizācija ik gadu realizē ārvalstu mākslienieku viesizrādes, sadarbības projektus un radošās darbnīcas radošo profesiju pārstāvjiem. Plašāk: www.pigeonbridge.com

līdzproducents: CITA ABRA ir jauniešu neformālās izglītības un kultūras centrs, multifunkcionāla koncertzāle un mākslinieku rezidenču centrs, kas atrodas Kurzemes tālajā krastā - Cīravā. Rezidenču centrā, Cīravas Kultūrdzirnavās, ir viesojušies un arī regulāri strādā kā lokālie, tā ārvalstu mākslinieki, noritējuši vairāki koncerti un interaktīvi mākslas pasākumi, izrādes. “Cita Abra” misiju realizē Kristīne un Pēteris Brīniņi un viņu domubiedri, kā arī Cīravas iedzīvotāju saime. www.citaabra.lv

Izrāde Liepājā notiek projekta “Jauna deja jaunā vietā” ietvaros.

Izrādi finansiāli atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Ziemeļu-Baltijas valstu mobilitātes programma, Liepājas kultūras pārvalde


Norises vieta: Eksperimentālā zāle

Producents: PIGEON-BRIDGE, Līdzproducenti: Cita Abra, Dejas Anatomija
Septembris


Citādi kā par brīnumu grūti nosaukt bezgala bagāto un daudzveidīgo mūzikla žanru, tas izgaismosies ceļā no Dž.Gēršvina ritmu spēļu atspērieniem, caur R.Rodžersa, L.Bernstaina, F.Lou populāro mūziklu melodiju lokiem līdz E.L.Vēbera pasaulslavenajiem opusiem. Tas ieskanēsies instrumentālās grupas, Annijas Putniņas un dziedošā aktiera Jura Jopes balsīs, bet patiesu apliecinājumu mūziklu aizrautībai gūs deju kompānijas “Jazz’n Cofee” veidotajos deju rakstos.

Programmu papildinās nelieli, interesanti video materiāli par mūziklu vēsturi.


Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: SIA “Lielais Dzintars” sadarbībā ar “Latvijas koncerti”

Programmā:

Antonio Vivaldi, Antonio Kaldara, Džovanni Batista Ferrandini.

Piedalās:
Aigars Reinis - ērģeles,
Ieva Ezeriete - soprāns,
Baroka orķestris Lāsmas Melderes-Šestakovas vadībā 

Venēcija - skaistā un apbrīnojamā, iedvesmojošā un pārliecinošā savā vēstures, kultūras un mākslas bagātību mantojumā. Ikviens, kurš ir bijis šajā pilsētā, vēlas tur atgriezties, ikviens, kurš vēl nav bijis - vēlas turp doties. Šoreiz Venēcija no vēl viena skatu punkta – kā šūpulis trim maestri di musica - Antonio Vivaldi, Antonio Kaldaram un Džovanni Batistam Ferrandini, kuri dzimuši šajā ūdens apņemtajā pilsētā un caur savu mūziku mums ļauj sadzirdēt tos skanīgos, saules pielietos smieklus, kādus var smieties tikai īsteni venēcieši.
Šajā koncertprogrammā pēc kāda pārtraukuma no jauna apvienojies baroka mūzikas ansamblis Sansara, pieaicinot vairākus mūziķus, ar kuriem veiksmīga sadarbība notikusi jau agrāk. 

Norises vieta: K​amerzāle
Organizē: Nodibinājums "Via Cultura" sadarbībā ar "Lielais dzintars"
×
14/09/2016
trešdiena 19:00


Bengts Ālforss
Cilvēks, kas vairās no lifta
Kāda cilvēka nebūt ne skumjais stāsts

Režisore – Gaļina Poliščuka
Vīrieša lomā – Herberts Laukšteins

 
Šis ir humora pilns stāsts par to, kā par kāda cilvēka vienīgo draugu kļūst lifts. Viņa mīļotā sieviete ir izcilā Holivudas aktrise Greisa Kellija, ar kuru viņš ne tuvu nav pazīstams, savukārt iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids – svešu cilvēku bēru apmeklēšana. Vecīšu piespiedu vientulība… Šo lugu autoru iedvesmojis uzrakstīt vecu un vientuļu cilvēku bēres Helsinkos, uz kurām neviens neierodas. Galvenā varoņa optimisms un pozitīvisms palīdz viņam rast izeju no jebkuras situācijas, īpaši – protot palūkoties no malas gan uz sevi, gan katru situāciju, kurā viņš nonāk. Lūk, arī patiesā māksla dzīvot pa īstam.

Vieta: Eksperimentālā skatuve

Organizē: Liepājas teātris sadarbībā ar "Lielais dzintars"

Piedalās:

Soliste: Madina Faizijeva/klavieres
Uzbekistānas Jauniešu simfoniskais orķestris

Diriģents: Kamolidīns Urinbajevs

Programmā:
Mirsadiks Tadžijevs (1944 – 1996) – “Svētku uvertīra”
Nikolajs Rimskis-Korsakovs (1844 – 1908)  – simfoniskā svīta “Šeherezade”
Jāzeps Vītols (1863 – 1948) – «Ametists» un «Rubīni» no simfoniskās svītas “Dārgakmeņi”
Aleksandrs Skrjabins (1872 – 1915) -  "Koncerts klavierēm un orķestrim fadiēzminorā op. 20"


Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Lielais dzintars
Programmā:
Sergejs Rahmaņinovs – Trešais klavierkoncerts re minorā op.30
Sergejs Rahmaņinovs – Otrā simfonija miminorā op.27
Piedalās
Liepājas Simfoniskais orķestris

Soliste
GEORGIJS OSOKINS / klavieres

Diriģents
Atvars LAKSTĪGALA



Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris sadarbībā ar koncertzāli Lielais dzintars

TEHNISKU IEMESLU DĒĻ REALITĀTĒ 5.RINDA IR 1.RINDA!!!
×
18/09/2016
svētdiena 19:00


Leģendārais dzejnieks, komponists, dziedātājs Aleksandrs Rozenbaums piedāvā savu jubilējas solo programmu kopā ar pavadošo grupu, ar jaunām un vecam iemīļotām dziesmām.

Vīrišķīga āriene, spēcīgs baritons, rokās nemainīgi ģitāra – šim māksliniekam nav vajadzīgs vairāk nekā, lai pulcētu pārpildītas klausītāju zāles Krievijā un citās valstīs. Krievijas nopelniem bagātais tautas skatuves mākslinieks, kas patiešām ir tautas mākslinieks, drīz priecēs savus klausītājus Latvijā ar savām mīļākajām dziesmām.

Aleksandrs Rozenbaums ir viens no tiem retajiem māksliniekiem, kuri spēj noturēt klausītāju uzmanību visu koncerta laiku. Aizturējuši elpu, klausītāji izbauda viņa dzīvās un patiesās dziesmas un vienmēr lūdz tās atkārtot vēl un vēl. Viņa balss valdzina ar brīnišķīgu melodiskumu, tajā pat laikā izstarojot dzīvīgu enerģiju. Viņa dziesmas liek aizdomāties par mūžīgo, atgādina par laika straujo ritējumu. Aleksandrs Rozenbaums izpilda dziesmas, kas cilvēku dvēselēs raisa mīlestību un labestību, tādēļ viņa koncertus gribas apmeklēt vēl un vēl. Katrs no mākslinieka pielūdzējiem viņa repertuārā atrod sev mīļas dziesmas, bet ir arī tādas, kas jau kļuvušas par īstām tautas dziesmām. Jau pavisam drīz – septembrī – vecās, iemīļotās un arī jaunās Aleksandra Rozenbauma dziesmas skanēs tieši Jums!

„Bostonas valsis”, ”Uzzīmē man māju”, „Kazaku dziesma”, Jesauls”, „Pīļu medības”, „Liktens pareģe”, „Ienāciet pie mums uz „uguntiņu””, „Uzmācās skumjas”, „Melnā tulpe”- tās ir dziesmas, kas aizkustina dvēseli, līdz sāpēm tuvas un pazīstamas katram no mums. Lai kādam žanram Rozenbaums neķertos klāt – estrādei, romancei, džezam, krievu šansonam vai patriotiskajai dziesmai -, viņš vienalga paliek atpazīstams ar savu izpildījuma dzīvo manieri, kura nevienu neatstāj vienaldzīgu.

Nav iespējams vārdiem aprakstīt atmosfēru, kas valda zālē šī mākslinieka uzstāšanās laikā. Dzīva skaņa, dinamiskas gaismas, skaļi aplausi un saucieni „bravo!” liecina par to, ka klausītāji arvien gaida šīs neatkārtojamās tikšanās ar izcilo un talantīgo Aleksandru Rozenbaumu.

Pasākuma valoda: krievu
Pasākuma ilgums: ~2h

Norises vieta: Lielā zāle

×
24/09/2016
sestdiena 17:00


Baltu vienības diena noslēgsies koncertzāle "Lielais dzintars" ar Lietuvas Zemessardzes bigbenda un Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku bigbenda koncertu.


Ieeja bez maksas

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas kultūras pārvalde
×
30/09/2016
piektdiena 19:00

Solokoncerta programmā skaņdarbi no Džuzepes Verdi, Pjetro Maskanji, Kamila Sensānsa,  Frančesko Čilea, Alfredo Katalani un Pučīni operām.

Pasaules slavu iemantojusī latviešu operdziedātāja Kristīne Opolais pēc sešu gadu pārtraukuma atkal priecēs klausītājus Latvijā.
Solokoncertā Opolais izpildīs ārijas un instrumentālās epizodes no dažādu komponistu zināmām operām.

Kristīne Opolais uzstāsies kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) un jauno itāļu diriģentu Sesto Kvatrīni. 

Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Tempus Libero SIA 


Par mums

Sapnis par savu, plašu koncertzāli Liepājā ir jau teju gadsimtu sens. Jau XIX gadsimta beigās, 1896. gadā, Liepājas dome pieņēma lēmumu un sāka krāt naudu, lai būvētu koncertzāli. 2015.gadā šis sapnis beidzot ir realizējies – ar jauno koncertzāli „Lielais dzintars” - reģionāls kultūras un pasākumu norišu centrs un mājvieta Liepājas Simfoniskajam orķestrim, Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolai un apsaimniekotājam un programmas veidotājam, SIA „Lielais Dzintars”.

Koncertzāles „Lielais dzintars” platība aptver 14’126 m² astoņu stāvu augstumā. Tajā darbojas trīs koncertzāles: Lielā zāle ar 1010 skatītāju vietām, Kamerzāle – ar 200 vietām un Eksperimentālā skatuve – 150 vietas, kuras papildina citu publisku pasākumu telpas Civita Nova, kā arī kafejnīca un restorāns.


Izcilā austriešu arhitekta, Prof. Folkera Gīnkes veidotā koncertzāles arhitektoniskā koncepta pamatā ir Latvijas un Baltijas jūras krastā esošais Liepājas simbols – dzintars, kā arī tās funkcija kā mākslas un kultūras centram. Ēkas arhitektūra ir kā iedzintarota, laikā un dzintarā sastingusi mūzika.

Tās akustiku un apgaismojumu veidojuši pasaules līderi savā jomā: Prof. Karlheincs Millers (Müller-BBM, Vācija) un Bartenbach (Vācija) tās dibinātāja Prof. Kristiāna Bartenbaha vadībā.

Koncertzāles "Lielais dzintars" īpašais veidols, unikālais iekšējais plānojums un izcilā akustika ļauj apgalvot, ka šī, visam Baltijas jūras reģionam nozīmīgā kultūras centra apmeklējums katram viesim kļūs par neaizmirstamu notikumu.


Šobrīd brīvu vakanču nav.

Aktuālie iepirkumi
Noslēgtie iepirkumi
Dokumenti
INFORMATĪVIE ATBALSTĪTĀJI
RADIO SWH


KURZEMES RADIO

FINANSIĀLIE ATBALSTĪTĀJI

Ēka

FOLKERS GĪNKE ir diplomēts arhitekts un arhitektūras profesors. Dzimis Volfsbergā, 1947. gadā. Studējis arhitektūru un filozofiju Grācā un Vīnē. Sadarbojies ar Mereti Matternu (Minhene, Berlīne) un Ginteru Domenigu (Grāca, Vīne). 1981. gadā atvēris arhitektūras biroju Grācā, partnerbiroji Berlīnē, Londonā, Vīnē un Rīgā. F. Gīnke ir pasniedzis arhitektūras un dizaina lekcijas Eksperimentālās Arhitektūras Institūtā, /studio3 Insbrukas Universitātē, Jēlas universitātē ASV, Londonas Universitātes koledžā Lielbritānijā, Buenosairesas universitātē Argentīnā u.c. Viņš ir Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas un Latvijas arhitektu savienības biedrs, un Vācijas arhitektu savienības goda biedrs. 

Koncertzāles akustiku veidojis Prof. Karlheincs Millers (Vācija, uzņēmums Müller-BBM), viens no pasaules izcilākajiem akustiķiem, kurš izstrādājis teātru un koncertzāļu akustiskos risinājumus Ņujorkā, Pekinā, Maskavā, Pēterburgā, Zalcburgā, Venēcijā, Romā u. c. kultūras galvaspilsētās. 

Ēkas arhitektoniskā ideja radās 2003.gadā, kad tā laika Liepājas Simfoniskā orķestra vadītāja Imanta Rešņa iniciēta, Liepājas domes un Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā starptautiskajā skiču projektu konkursā uzvarēja austriešu arhitekta Folkera Gīnkes darbs, kam vēlāk tika dots nosaukums „Lielais dzintars”.

Koncertzāles projektu ir veidojusi starptautiska komanda, kuras sastāvā strādāja gan Austrijas, gan Vācijas un Latvijas eksperti un 24 biroju pārstāvji uzņēmuma „Volker Giencke & Company” vadībā.

PROJEKTA POSMI
2003. g. – metu konkurss
2004. g. – adaptācijas projekts
2006. g. – skiču projekts
2008. g. – 2011. g. – tehniskais projekts
2013. g. 1. augusts – parakstīts būvdarbu un autoruzraudzības līgums
2013. g. 4. oktobris – ielikts pamatakmens
2014. g. 30. augusts – spāru svētki, “Lielais dzintars” sasniedzis augstāko jumta daļas līmeni – 30 metri.
2015. g. 12. augusts –  būvobjekts nodots ekspluatācijā.




PROJEKTĒŠANA
Būvkonstrukcijas – Johans Bīrners (Zivilingenieur für Bauwesen, Austrija)
Skatuves tehnoloģijas – Buhnenplannung Walter Kottke Ingenieure GmbH (Vācija)
Gaismas tehnoloģijas – Bartenbach Lichtlabor GmbH (Austrija)
Akustika - Prof. Karlheinz Müller, Müller BBM (Vācija)

BŪVNIECĪBA
Būvnieks – SIA Merks (Latvija)

Rezidenti

Liepājas Simfoniskais orķestris ir klasisks simfoniskais kolektīvs, kas nes dižā Eiropas simfonisma tradīcijas. Orķestra spēks ir kompetence Eiropas klasiskās un romantiskās mūzikas atskaņošanā. Džeza un rokmūzikas stilistikas pārvaldīšana ļauj tam uzrunāt plašas auditorijas un rast arvien jaunus Liepājas Simfoniskā orķestra draugus. Skaņas mīlestība Liepājas Simfonisko orķestri vieno ar cilvēkiem visā pasaulē neatkarīgi no vecuma, ādas krāsas vai nodarbošanās.

www.lso.lv

Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola pašlaik ir vienīgā vidējās profesionālās izglītības iestāde Lejaskurzemē, kurā var iegūt mūziķa kvalifikāciju. Profesionālās ievirzes (bērnu mūzikas skolā) un profesionālās vidējās izglītības programmās (mūzikas vidusskolā) kopā šobrīd izglītojas 430 audzēkņi.

Skolas pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks Ādolfs Ābele dibināja Liepājas Tautas konservatoriju, taču Emiļa Melngaiļa vārdu tā nes kopš 1954. gada.
Mūzikas vidusskolā tiek īstenotas daudzveidīgas izglītības programmas – stīgu instrumentu spēle, sitaminstrumentu un pūšaminstrumentu spēle, taustiņinstrumentu spēle, vokālā mūzika, diriģēšana un mūzikas vēsture un teorija. Tām klāt pēdējo gadu laikā nākušas divas jaunas programmas – Džeza un populārā mūzika un Mūzikas projektu vadība.

Audzēkņiem ir plašas iespējas piedalīties skolā notiekošajās meistarklasēs, doties pieredzes apmaiņas braucienos, iesaistīties radošos projektos, kā arī muzicēt dažādos kolektīvos: jauktajā korī Mare, meiteņu korī, zēnu korī, zvanu ansamblī Campanella, simfoniskajā orķestrī, pūtēju orķestrī un bigbendā. Un tas viss vienam mērķim – lai audzinātu stipru, pārliecinātu paaudzi, kas nākotnē veidos Liepājas un Latvijas kultūru, kas ir viena no mūsu lielākajām bagātībām.

Tinto ir lieli jaunumi - esam iemājojuši arī Liepājā, jaunajā, skaistajā Liepājas simbolā - Lielajā Dzintarā.

Paies laiks, kamēr mūs iepazīs liepājnieki un Liepājas viesi, bet jau tagad darbojamies pilnā sparā, piedāvājot gan brokastis, gan dienas pusdienas, launagu Lielā Dzintara pirmā stāva kafejnīcā un vēlās pusdienas vai vakariņas septītā stāva restorāna, kuram ir viens no īpašākajiem Liepājas panorāmas skatiem.

Tinto Liepājā piedāvā ne tikai izlasi ar lieliskajām tapām, zupām, salātiem, pamatēdieniem un desertiem,  bet arī labāko vīnu izlasi un Segafredo kafiju.

Nāc ciemos uz Radio ielu 8, Liepājā.

Tālrunis saziņai un restorāna rezervācijām: 63451072, 63451079

Darba laiks kafejnīcai: Darbdienās, sestdienās 10:00 - 22:00, svētdienās 10:00 - 16:00

Darba laiks restorānam: Darbdienās, sestdienās 15:00 - 23:00, svētdienās - slēgts

www.tinto.lv

Pakalpojumi

Izcila akustika un funkcionalitāte

SIA "Lielais dzintars" piedāvā iespēju iepazīties ar multifunkcionālo centru, organizējot grupu ekskursijas gida pavadībā.


Pieteikumus lūdzu sūtiet uz elektronisko pastu: guests@greatamber.lv

Informācijas centrā apmeklētāji var saņemt informāciju par Liepāju un koncertzāli, iegādāties ar arhitektūru, mākslu un kultūru saistītas grāmatas un suvenīrus, kā arī pieteikt ekskursijas “Lielajā dzintarā”.

Informācijas centrā darbojas "Biļešu paradīzes" kase, kurā iespējams iegādāties biļetes uz “Lielā dzintara” un citiem kultūras pasākumiem visā Latvijā.

Ar koncertzāles informācijas centra darbiniekiem iespējams sazināties pa tālruni 634 24555, kā arī rakstot uz elektronisko pastu - guests@greatamber.lv.


Informācijas centra darba laiki:


P - S:  10.00 - 20.00
Sv.:     10.00 - 15.00
Kā arī stundu pirms pasākuma sākuma

Foto, Video